Katra viela var būt inde
Rīgas Stradiņa Universitātes asoc. profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš uzsver: "Vienmēr jāatceras jau viduslaiku botāniķim un alķīmiķim Paracelzam (1493–1541) piedēvētie vārdi par to, ka katra viela var būt inde, jautājums ir tikai par nepieciešamo koncentrāciju. Tātad jāapzinās, ka jebkura ķīmiskā viela (vai ķīmisko vielu maisījums), lietojot to nepareizi vai bīstamos daudzumos, potenciāli apdraud mūsu un tajā skaitā arī bērnu veselību! Tieši ķīmisko vielu iedarbība ir strauji augošo alerģisko slimību, saindēšanās gadījumu, kā arī ir daudzo nelaimes gadījumu iemesls. Tāpat ķīmiskās vielas iedarbojas uz elpošanas ceļiem, reproduktīvo sistēmu vai ir saistītas ar audzēju rašanos."
Sadzīvē ķīmiskās vielas visbiežāk jauniešu un bērnu veselību var apdraudēt gan tiem ciešot dažādos nelaimes gadījumos, gan izraisot akūtus vai hroniskus veselības traucējumus. Protams, mūsdienās ražotie sadzīves ķīmijas līdzekļi ir kļuvuši daudz drošāki (to sastāvos ir mazāk bīstamo vielu, to iepakojumi ir kļuvuši drošāki, tie ir labāk marķēti u. tml.), tomēr nelaimes gadījumi to lietošanas laikā joprojām notiek.
Apdegumi un alerģijas
Kā biežākie un bīstamākie nelaimes gadījumi, kas saistīti ar ķīmisko vielu iedarbību, ir minami ķīmiskie apdegumi, ko var izraisīt kodīgas vielas – dažādas skābes un sārmi (plaši izmantotas sadzīves tīrīšanas līdzekļu sastāvā). Īpaši bīstami šādi apdegumi ir, ja šo vielu šļakatas iekļūst acīs, uz gļotādas (piemēram, mutē) vai tie tiek iedzerti, netīšām sajaucot tos ar kādu citu šķidrumu. Daudzi bieži izmantoti sadzīves ķīmijas produkti var būt arī viegli uzliesmojoši vai sprādzienbīstami, piemēram, grila aizdedzināšanas šķidrumi, kempinga gāzes baloniņi, zāles pļāvējam lietotais benzīns u. tml.
Otrs sadzīvē izmantoto ķīmisko vielu iedarbības mehānisms ir saistīts ar to akūtu vai hronisku iedarbību uz veselību – arī sadzīvē izmantotās ķīmiskās vielas var būt kairinošas vai toksiskas! Praksē, ņemot vērā to, ka tās parasti netiek lietotas lielos apjomos, akūti toksiski efekti (piemēram, saindēšanās) nav pārāk bieži, tomēr hroniskā iedarbība, kuras sekas bērni var just arī pēc daudziem gadiem, gan ir problēma. Arī daudzu slimību skaita pieaugums – alerģiskās slimības, ādas slimības, bronhiālā astma u. c. – tiek saistīts ar ķīmisko vielu plašu, nepārdomātu vai neatbilstošu (piemēram, neizmantojot cimdus) lietošanu sadzīvē.
Remonta laikā īpaši jāuzmanās
Jāatceras, ka bērni un jaunieši vasarā bieži tiek iesaistīti arī dažādos mājas darbos – sīkos remontos, tīrīšanas darbos u. tml. Šajos darbiņos ļoti bieži tiek izmantoti jau profesionālai lietošanai paredzēti ķīmiskie produkti, tāpēc to bīstamība jau būs krietni augstāka. Šādu produktu ieelpošana vai nokļūšana uz ādas (piemēram, līmes, krāsas, šķīdinātāji u. c.) var atstāt nopietnas sekas uz veselību
Svarīgākais, lai nepieļautu šādu situāciju rašanos, – gan vecākiem, gan bērniem un jauniešiem jāzina, kas ir tās ķīmiskas vielas! Katrai vielai ir jābūt atbilstoši marķētai – marķējuma uzdevums ir norādīt, kāda veida bīstamību var radīt konkrētais produkts. Jāatceras, ka mums kādreiz ierastās oranžās bīstamības zīmes pēdējo gadu laikā ir nomainījuši baltas krāsas rombi ar sarkanu malu un bīstamību raksturojošu simbolu vidū. Arī uz etiķetes ir jābūt norādēm par pareizu lietošanu un potenciālo bīstamību (t. s. H frāzes raksturo bīstamību, un P frāzes – raksturo drošības prasības), kā arī nepieciešamo pirmo palīdzību. Profesionāli lietojamām vielām ražotāja pienākums ir nodrošināt pilnīgāku informāciju – drošības datu lapu (tajā būs sīkāka informācija par sastāvu, lietošanu, pirmo palīdzību, individuālās aizsardzības līdzekļiem u. tml.).
Palīdzība pie profesionāļiem
Ja noticis kāds negadījums un nav pietiekamas informācijas, kā rīkoties, piemēram, vai cietusī vieta jāmazgā ar ūdeni utt., tad drošākā rīcība ir vērsties pie palīdzības pie Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (tālrunis 113). Svarīgākais šādās situācijās ir informēt speciālistus par to, tieši ar kādu vielu ir noticis negadījums (piemēram, noplēšot iepakojuma etiķeti vai, ja iespējams, paņemot līdzi attiecīgās vielas iepakojumu), – no tā būs atkarīga pareiza pirmā palīdzība, kas var būt atšķirīga katrai vielai. Piemēram, lielāko daļu vielu, ja tās nokļuvušas uz ādas, var skalot ar aukstu ūdeni, bet dažas – ne.
Drošā vietā
Vēl, runājot par to, kā samazināt šādus riskus, jāatceras par sadzīves ķīmisko vielu drošu glabāšanu. Svarīgākais: glabāt tās tikai oriģinālos iepakojumos – tiem, ja viela bīstamāka, būs arī speciāli korķi, kas neļaus tos tik viegli atvērt bērniem, tāpat tie neļaus vielai iztvaikot. Nedrīkst pārliet un glabāt vielas pārtikas produktiem domātos traukos, piemēram, ūdens vai limonādes pudelēs, jo tās nav paredzētas ķīmisko vielu glabāšanai un ķīmiskās vielas var izgarot, tāpat iespējams sajaukt saturu un tās netīšām iedzert. Sadzīves ķīmijas produkti noteikti jāglabā bērniem nepieejamās vietās.
Nevajadzētu mājās (un jebkurā gadījumā – bērniem pieejamās vietās) glabāt profesionālai lietošanai paredzētās vielas, piemēram, dzīvokļa remontam iegādātās krāsas un šķīdinātājus vai līdzīgus produktus.
Noteikti būtu jāpārrunā ar bērniem un jauniešiem tas, ka ķīmiskās vielas mums var ne tikai palīdzēt, bet arī mūs apdraudēt, un ilgi gaidītās vasaras brīvdienas var nākties pavadīt slimnīcā!