Grozījumi Nacionālās drošības likumā paredz Nacionālo bruņoto spēku pienākumu negaidīta militārā iebrukuma gadījumā nekavējoties uzsākt militārās aizsardzības pasākumus, lai novērstu apdraudējumu. Valsts amatpersonas nedrīkst aizliegt Nacionālās drošības likuma subjektiem izrādīt bruņotu pretestību ienaidniekiem, informē Valsts prezidenta kanceleja.
Jaunais regulējums vērsts uz Ministru kabineta lemtspējas uzlabošanu valsts apdraudējuma gadījumos. Valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets būs lemttiesīgs arī tad, ja sēdē piedalās Ministru prezidents un vēl vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Savukārt Valsts prezidenta ieceltajam virspavēlniekam būs jānodrošina valsts aizsardzība, ja “mazais” Ministru kabinets nespēs sanākt uz sēdēm un pildīt savus kara laika uzdevumus. To paredz grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā.
Prezidents attiecīgās likuma izmaiņas iesniedza pērn novembrī pēc notikušās tikšanās ar Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem, kuri atzinīgi izteicās par piedāvāto likumdošanas iniciatīvu. Valsts prezidenta piedāvājumā sākotnēji bija ietverti deviņi grozījumi, un galvenokārt tie saistīti ar dažādu valsts varas institūciju pilnvaru precizēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.
Tāpat likums nosaka, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevarēs aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī izslēdz atsevišķas tiesību normas, kas paredz nepieciešamību līdzparakstīt Valsts prezidenta rīkojumus, jo šo jautājumu regulē Satversme.
Izmaiņas Nacionālo bruņoto spēku likumā nodrošinās Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likums nosaka, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.
Izmaiņas Ministru kabineta iekārtas likumā ļaus nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt vairāk nekā puses no Ministru kabineta locekļiem dalību Ministru kabineta sēdē. Tāpēc, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi. Minētais regulējums par lēmumu pieņemšanu Ministru kabineta sēdē attieksies arī uz gadījumiem, kad Valsts prezidents būs paziņojis valdībai par nepieciešamo militārās aizsardzības soļu speršanu atbilstoši Satversmē noteiktajam.
"Šodien mēs nostiprinām savas pozīcijas, lai nepieļautu un novērstu jebkuru mūsu valsts neatkarības, konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumu,” uzsvēris Vējonis.
“Es palikšu savā vietā, Jūs savējās – 1940.gada 17.jūnija vakarā teiktie vārdi nekad vairs nebūs iespējami,” piebildis prezidents.