Stambulas konvencijas ratifikācijas jautājums atkal kļuvis aktuāls pēc nežēlīgajiem notikumiem Jēkabpils novadā, kur sava bērna un mātes acu priekšā tika nodurta sieviete. Slepkavību pastrādāja viņas bijušais vīrs Leons Rusiņš, kurš mēnešiem ilgi sievietei draudēja un viņu vajāja, par to regulāri tika ziņots policijai, bet sieviete pasargāta netika.
"Progresīvie" norāda, ka Eiropas Parlaments (EP) prasa Eiropas Savienībai (ES) rīkoties saskaņā ar ES Tiesas atzinumu un ratificēt Stambulas konvenciju, tā kā Stambulas konvencija joprojām ir starptautiskais standarts un galvenais instruments, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību, tostarp vardarbību ģimenē.
Deputāts Andris Šuvajevs (P), aicinot parlamentāriešus atbalstīt ieceri, retoriski vaicāja, vai 14.Saeima nostāsies varmāku vai vardarbības upuru pusē. Viņš uzsvēra, ka Stambulas konvencijas ratifikācija ir jebkura atbildīga, tālredzīga un eiropeiski domājoša likumdevēja pienākums.
Starp ES valstīm Latvija ir pārliecinoši pirmajā vietā noslepkavoto sieviešu skaita ziņā. Bet katra ceturtā sieviete un katrs piektais vīrietis norāda uz seksuālas vai fiziskas vardarbības pieredzi pieaugušā vecumā, sacīja Šuvajevs, uzsverot, ka tie ir dramatiski skaitļi, un tā ir politiķu atbildība šo statistiku mainīt.
Opozīcijas deputāts minēja iemeslus, kāpēc ratifikācija ir nepieciešama. Stambulas konvencija paredz nodrošināt viegli pieejamu krīzes centru medicīniskajai un tiesu ekspertīzei, traumu atbalstam un cietušo konsultēšanai. Pēc Šuvajeva vārdiem, daudzās valstīs, arī Latvijā, šādi atbalsta centri nav viegli pieejami vardarbības un izvarošanas upuriem.
Vēl viens no svarīgākajiem ieguvumiem ir profesionāļu apmācība, ar kuras palīdzību varētu labāk reaģēt uz vardarbības veidiem pret sievietēm un savaldīšanas rīkojuma piemērošanu. Deputāts pieļauj, ka, iespējams, tieši šis aspekts būtu bijis svarīgs Jēkabpils slepkavības kontekstā.
Šuvajeva ieskatā konvencijas ratificēšana nozīmētu, ka likumdošana, kas skar vardarbības profilaksi, upuru aizsardzību, varmāku notiesāšanu, tiktu sistematizēta un vardarbības upuriem nodrošinātu lielāku taisnību.
Tāpat, ja tiktu ratificēta konvencija, Latviju vērtētu ekspertu grupa, kas uzraudzītu nolīguma īstenošanu, pamatojoties uz pušu ziņojumiem un valstu apmeklējumiem, kā arī Stambulas konvencijas pieņemšana nozīmētu pienākumu atvēlēt budžeta līdzekļus šo mērķu īstenošanai, uzskata deputāts.
Savukārt "Latvija pirmajā vietā" deputāts Ainārs Šlesers sacīja, ka sievietes ir jāaizstāv vienmēr, tam nav vajadzīga Stambulas konvencija vai Briseles uzstādījumi. Tāpat deputāts pauda pārsteigumu par to, ka Latvijā jānotiek traģiskam notikumam, lai tiesībsargājošās struktūras sāktu strādāt.
LETA jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā EP apstiprināja ES pievienošanos Konvencijai par vardarbības novēršanu pret sievietēm.
Sešus gadus pēc Stambulas konvencijas parakstīšanas ES beidzot ratificēs šo pirmo juridiski saistošo starptautisko instrumentu vardarbības novēršanai pret sievietēm. ES līdz šim vilcinājusies ar Stambulas konvencijas pilnu ratifikāciju, jo dažas dalībvalstis to atteicās darīt, par spīti Parlamenta vairākkārtīgiem aicinājumiem. Tomēr ES Tiesa 2021.gada 6.oktobrī atzina, ka Eiropas Savienība var ratificēt Stambulas konvenciju arī bez visu dalībvalstu piekrišanas.
Tiesa konstatēja, ka juridiskais pamats, lai ES varētu pievienoties konvencijai, ir kopīgie noteikumi par patvērumu, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, kā arī ES iestāžu un valsts pārvaldes iestāžu pienākumi. Tādēļ trešdien EP deputāti divos atsevišķos balsojumos piekrita pievienoties konvencijai sadaļā par ES iestāžu un valsts pārvaldes pienākumiem un sadaļā par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kā arī par patvēruma un neizraidīšanas noteikumiem.
Pievienošanos pirmajā sadaļā atbalstīja 472 deputāti, 62 balsojot pret un 73 atturoties. Otrajā balsojumā par bija 464 deputāti, pret balsoja 81, bet atturējās 45.
Tomēr ES pievienošanās Stambulas konvencijai neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma pašām ratificēt šo konvenciju, kā EP deputāti to jau vairākkārt norādījuši, mudinot atlikušās sešas valstis - Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu un Slovākiju - nekavējoties ratificēt konvenciju, lai tā varētu aizsargāt sievietes pilnā apjomā.
Lēmums par pievienošanos konvencijai vēl jāpieņem Eiropadomei.