Ratifikāciju parlamenta deputāti sveica ar stāvošām ovācijām jeb aplausiem.
LETA jau rakstīja, ka Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās aliansē, taču Krievijas iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, tāpēc abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū ļoti strauji pieauga atbalsts dalībai NATO.
Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) iepriekš norādīja, ka pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā Somijas un Zviedrijas valdība izstrādāja un izskatīšanā parlamentā nodeva ziņojumu par izmaiņām drošības vidē. Tajā secināts, ka tikai dalība NATO un Ziemeļatlantijas līguma 5.pantā noteiktās drošības garantijas spētu Somijai un Zviedrijai sniegt nepieciešamo aizsardzību potenciāla militāra konflikta gadījumā.
Sekojot plašām diskusijām, Somijas parlaments un Zviedrijas valdība pieņēma lēmumu iesniegt pieteikumu dalībai NATO. Pēc tam NATO samitā Madridē jūnija beigās abas valstis tika oficiāli uzaicinātas pievienoties NATO.
ĀM atzīmē, ka, ņemot vērā Krievijas uzsākto karu Ukrainā, tās agresīvo retoriku un potenciālu eskalēt drošības situāciju Baltijas jūras reģionā, Latvijas un sabiedroto interesēs ir paātrināt Somijas un Zviedrijas iestāšanās procesu NATO, tādējādi mazinot Krievijas iespēju logu.
Pēc pievienošanās protokola ratifikācijas procesa pabeigšanas NATO dalībvalstīs tiks sākts Ziemeļatlantijas līguma ratifikācijas process Somijā un Zviedrijā atbilstoši to nacionālajām ratifikācijas procedūrām. Somija un Zviedrija kļūs par Ziemeļatlantijas līguma dalībniecēm, iesniedzot ratifikācijas rakstu glabāšanai Ziemeļatlantijas līguma depozitārijā - ASV Valsts departamentā.