Sēdes vadītājs, deputāts Vitālijs Orlovs (S) rosināja šajā jautājumā nākotnē uzklausīt konstitucionālo tiesību juristus.
Biedrības Mozaīka valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina sēdē skaidroja, ka diskusijas par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju Latvijā notiek jau ilgi un pirmais piedāvājums par to tapa 1997.gadā un nonāca izskatīšanā Saeimā 1999.gadā.
Garina aicināja šo iniciatīvu nodot izskatīšanai Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, kas jau ir sākusi plašāku diskusiju gan par pretēja dzimuma, gan viendzimuma pāru tiesībām, kuri dzīvo ārpus laulības.
Mozaīkas vadītāja norādīja, ka 2018.gadā tiesībsargs nācis ar atzinumu, ka 21.gadsimtā dažādām ģimenēm ir nepieciešama tiesiskā aizsardzība un ka tas nav pretrunā ar Satversmes 110.pantu, kurā definēta laulība.
Garina arī skaidroja, ka viendzimuma pāriem slēdzot, piemēram, mantojuma līgumu ir nepamatotas 60 reižu lielākas izmaksas. Tāpat ir vairāki gadījumi, kad viendzimuma pāri nevar noslēgt nepieciešamos līgumus savu attiecību jautājumu sakārtošanai, piemēram, attiecībā uz īres tiesībām, savstarpējām naudas pārskaitījumiem, dāvinājumiem, attaisnotiem izdevumiem un citām lietām.
Tāpat problēmas ir ar jautājumu risināšanai medicīnas jomā, norādīja Garina. Atbildot uz jautājumu par to, kādas ir viendzimuma pāru problēmas veselības aprūpē, Mozaīkas vadītāja skaidroja, ka problēma ir informācijas saņemšanā vai piekļuve otram cilvēkam kritiskās situācijas. Otrkārt, ir situācijas, kad otrs cilvēks nedrīkst aizvest pie ārsta sava partnera bērnu.
Orlovs norādīja, ka ir veikti grozījumi likumā, kas ļaujot e-veselības sistēmā norādīt citu personu, kurai uzticēta atsevišķu jautājumu kārtošana.
Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) sēdē pauda, ka iniciatīvas skatīšanā tā ir politiska izšķiršanās par to, kā tiek izprasta laulība. Politiķis akcentēja, ka iestājas par cilvēcisku sapratni vienam pret otru neatkarīgi no seksuālās orientācijas vai citām pazīmēm.
Reizē Dzintars aicināja noraidīt šo iniciatīvu norādot, ka ir kādas robežas, ko nevajadzētu pārkāpt, risinot noteiktas sabiedrības grupas "komforta jautājumus". Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK izpratnē robežas ir attiecībā uz tradīcijām, kas ir daudz senākas par mums, un viena no tām ir laulība, kas ir svēta un ierakstīta Latvijas Satversmē. Politiķis norādīja, ka, ja ir kādas praktiskas problēmas, tad situāciju var mainīt, uzlabojot līgumu slēgšanas iespējas.
Savukārt deputāts Ilmārs Dūrītis (AP) aicināja atbalstīt šīs iniciatīvas nodošanu tālākai izskatīšanai Sociālo lietu komisijā, lai uzlabotu viendzimuma pāru dažādu jautājumu risināšanas iespējas.
Saeimā iesniegta sabiedrības iniciatīva par viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju, kas portālā Manabalss savākusi vairāk nekā 10 000 parakstus.
Iniciatīvā uzsvērts, ka iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst Eieorpas Savienības (ES) Padomē. Pirmā valsts pasaulē, kas atļāva viendzimuma pāriem slēgt civilo savienību, bija Dānija, kas par šādu soli izšķīrās 1989.gadā.
Iniciatīvas autors Raimonds Petrovics iepriekš atgādināja, ka diskusijās par viendzimuma pāru laulībām visasākās domstarpības parasti raisa priekšstati par to, kas ir laulība, bet nereti diskusijās Latvijā atklājas arī dziļi iesakņojusies homofobija un diskriminācija pret lesbietēm un gejiem no PSRS laikiem.
"Pašos pamatos šis ir jautājums par vienlīdzību likuma priekšā. Civila laulība, civila savienība vai reģistrētas partnerattiecības nozīmē tiesības, atbildību un garantijas, ko valsts sniedz pārim, kas atrodas stabilās attiecībās," norādīja Petrovics, paužot uzskatu, ka Latvijas valdība nedrīkst diskriminēt viendzimuma pārus un izslēgt tos no aizsardzības, kas tiek garantēta oficiāli atzītai laulībai starp vīrieti un sievieti.
Līdzīga iniciatīva jau iepriekš tikusi iesniegta Saeimā, taču tā tika noraidīta.
Aptaujātie politiķi iepriekš gan pauda skepsi par iespējamību šai iniciatīvai gūt atbalstu Saeimā. Piemēram, politiskā partija KPV LV norādījusi, ka šis jautājums būtu jālemj referendumā. Reizē tā pieļauj atsevišķu sadzīvisku jautājumu risināšanu, bet to virzīšana esot jārosina šo jautājumu atbalstītājiem.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) pauda skepsi, atminoties 2019.gadā noraidīto iniciatīvu par Kopdzīves likuma ieviešanu.