Saeimas komisija noraida vienota ES regulējuma nepieciešamību ostu pakalpojumiem

Atbalstītajā SM viedoklī norādīts, ka regulas projekts kopumā neatbilst subsidiaritātes principam un ka tajā netiek ievērots proporcionalitātes princips.Subsidiaritātes princips nosaka, ka jomās, kuras nav ekskluzīvā ES kompetencē, savienība rīkojas tikai tad, ja dalībvalstis centrālā, reģionālā un vietējā līmenī nevar pietiekami labi īstenot paredzētās darbības mērķus, bet ierosinātās darbības mēroga vai seku dēļ tie ir labāk sasniedzami savienības līmenī.Komisijas sēdē deputātes Zanda Kalniņa-Lukaševica (RP) un Inese Lībiņa-Egnere (RP) norādīja, ka pašlaik trūkst labi sagatavotu juridisku argumentu, kas apliecinātu subsidiaritātes principa neievērošanu.ES regulai atbalstu šodien sēdē pauda Ekonomikas ministrijas (EM), Valsts kontroles un Konkurences padomes pārstāvji, kā arī Rīgas brīvostas valdes locekle Inga Antāne (RP). Pret regulu iestājās SM, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas, Latvijas Ostu asociācijas un Latvijas Jūras administrācijas pārstāvji.Satiksmes ministrs Anrijs Matīss norādīja, ka jūlija sākumā ir sagatavojis vēstuli Eiropas Komisijai, kurā tiek pausts, ka SM neuzskata, ka regula ir tas veids, kā sasniegt konkrētā regulējuma mērķi. "Esam ieinteresēti palielināt Latvijas ostu konkurētspēju un varam to ļoti sekmīgi izdarīt ar nacionālo likumdošanu," uzsvēra ministrs.Viņš norādīja, ka kopā ar Pasaules banku tiek strādāts pie ostu pārvaldes uzlabošanas jautājumiem. Savukārt regulā minētā vienotu tarifu noteikšana un citi aspekti lielā mērā ierobežotu mūsu iespējas.Komisijas priekšsēdētāja gan norādīja, ka regula neparedz vienotu tarifu noteikšanu, bet gan uzliek par pienākumu tarifus noteikt pārskatāmā veidā.EM parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (RP) pauda pretēju viedokli SM, norādot, ka EM secinājusi, ka regula atbilst subsidiaritātes principam.Viņš skaidroja, ka ES problēma pašlaik ir konkurences cīņa ar ASV un Āzijas reģionu, kam traucē sadrumstalota likumdošana. Normatīvā regulējuma vienādošana dos pozitīvo efektu, līdzīgi kā tas noticis, pieņemot ES pakalpojumu direktīvu.Ņemot vērā Valsts kontroles konstatētos pārkāpumus, piemēram, Rīgas brīvostā, reālais scenārijs ir, ka ES nāks un sakārtos ostu pārvaldību, bet nereālā versija būtu, ka paši ņemsim un sakārtosim šo jomu. Tā Ķirsis sacīja, pārfrāzējot anekdoti par citplanētiešiem.Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (V) kritizēja EM pieeju, ka jautājuma sakārtošanas risinājums tiek saskatīts ES, nevis pašos. Deputāte Iveta Grigule (ZZS) norādīja, ka tas ir politisks jautājums, vai paši kontrolēsim ostas vai nodosim tās ES kontrolē. Līdz ar to viņa pievienojas SM iebildumiem pret regulu. Arī deputāts Boriss Cilevičs (SC) norādīja, ka nepieciešams atbalstīt nacionālās intereses.Ja pamatoti atzinumi par ES normatīvā akta projekta neatbilstību subsidiaritātes principam pārstāv vismaz vienu trešdaļu jeb deviņus no visiem ES dalībvalstu parlamentiem, tad attiecīgais projekts būs jāpārskata, teikts Eiropas lietu komisijas sagatavotajā prezentācijā.Arī Zviedrijas parlaments, Spānijas parlamenta abas palātas un Francijas Nacionālā asambleja ir vērtējuši minēto regulas priekšlikumu, atzīstot, ka tas neatbilst subsidiaritātes principam, norādīts Eiropas lietu komisijas sagatavotajā informācijā.Sēdē Ķirša aizsāktā "citplanētiešu tēma" ik pa laikam tika turpināta, piemēram, deputāts Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) cita starpā piebilda, ka marsieši varbūt ieradīsies nākamajās vēlēšanās.Tāpat arī Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij) šodien preses konferencē norādīja, ka šodien Saeimas Eiropas lietu komisijā balsojumā par Eiropas Savienības (ES) regulējuma nepieciešamību ostu pakalpojumiem Reformu partija centās nodot Latvijas nacionālās intereses."Šīs regulas projektu līdz šim jau nebija atbalstījušas astoņas valstis. Ja Latvija neatbalsta, tādā gadījumā tā būtu devītā valsts, šī regula līdz ar to tiktu nobloķēta un to tālāk vairs nevarētu pieņemt," pauda Lembergs, par regulu skaidrojot, ka "tur ir tādi krāšņi vārdi, tas piesegums ir caurspīdīgums un konkurētspēja tirgū, un tamlīdzīgas lietas, bet, ja nopietnāk to lietu izanalizē, tad faktiski regula paredz, ka transkontinentālie pārvadātāji pārņem ostu darbības funkcionēšanas ekonomisko kontroli un nevis Latvija, bet transnacionālās kompānijas noteiktu maksas par infrastruktūras tarifu, ostu tarifu, nodevas"."Varat trīsreiz minēt, kurā virzienā viņi noteiktu maksu par infrastruktūru un ostu nodevas - uz leju, jo viņiem tās ir izmaksas. Jo maksājumi ostās ir zemāki, jo viņiem peļņa par attiecīgo summu ir lielāka. Tātad, ja uz pusi samazina Ventspils ostas nodevas, tādā gadījumā transnacionālo kompāniju kabatās katru gadu ieplūst apmēram 15 miljoni dolāru," lēsa Ventspils mērs.Viņš atgādināja arī par maksu par infrastruktūru. "Mums ir aprēķināts, ka maksa par infrastruktūru ir viena trīsdesmitā daļa. Protams, ka viņi vēlētos, lai tas būtu reizi 100 gados. Tad atkal viņu kabatās ieplūstu katru gadu ap 10 miljoniem tikai par Ventspils ostu papildu peļņu, ko šo transnacionālo kompāniju īpašnieki izmantotu, pērkot dārgus kuģus, lidmašīnas, salas un tā tālāk," lēsa Lembergs.