"Mēs analizēsim, kā notika šis referendums, kāda ir informācija par cilvēkiem un organizācijām, kas tieši vai netieši ir finansējuši šo [referenduma kampaņu]," norādīja Zatlers.
Komisijas sēdē tiks apspriesti arī grozījumi likumā par tautas nobalsošanu, kas paredz referendumu aģitācijas regulējumu. Viņš atgādināja, ka pašlaik Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nav pienākuma sekot, kādas finanses tiek izmantotas pirmsreferenduma aģitācijai.
Drošības policijas priekšnieka izteikumus Zatlers pagaidām nekomentēja, jo vēlas vispirms komisijā uzklausīt drošības iestādes. Lielākā daļa no šīs informācijas noteikti būšot konfidenciāla.
Jau ziņots, ka Drošības policija pieļauj iespēju, ka nauda referenduma aktivitātēm varētu būt nākusi arī caur Krievijas vēstniecību Rīgā. To Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam De facto svētdien atzinis Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.
Raidījumam Reiniks norādījis, ka divvalodības referenduma iniciatori biedrības Dzimtā valoda līderi Vladimirs Lindermans un Jevgēņijs Osipovs ir tikai izpildītāji, bet reālie vadītāji ir sabiedrībai mazpazīstami cilvēki, piemēram, Aleksandrs Gapoņenko.
Apvienoto krievu organizāciju kongresa līdzpriekšsēdētājs Gapoņeko izveidojis biedrības atbalsta komiteju, kurā notiekot koordinēšanas un vadīšanas darbs. Šiem cilvēkiem, kas tur darbojas, ir cieša saikne ar politisko opozīciju ‒ partijām Saskaņas centrs un Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, vēstīja De facto.
DP uzskata, ka pie ziedojumiem jāpieskaita arī informatīvais atbalsts, ko ir snieguši krievu valodā rakstošie mediji un arī televīzija. "Ja mēs parēķinām, kādi līdzekļi tiek tērēti, tad patiesībā, kā eksperts saka, tās summas sniedzas pāri simts tūkstošiem latu," raidījumam klāstīja Reiniks.
DP atzīst, ka tā patlaban nevar pārbaudīt šo informāciju, jo nav likumu, kas noteiktu aģitācijas kārtību pirms referendumiem, norādīja De facto.
Reiniks raidījumam sacījis, ka sīkāk varēšot runāt pēc 31.marta, kad biedrībai jāiesniedz pārskats Valsts ieņēmumu dienestam. Tad Drošības policijai noteikti radīšoties jautājumi.
Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs otrdien LTV noliedza, ka Krievija būtu finansiāli atbalstījusi referenduma iniciatoru Lindermanu.
Provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti liecina, ka par oficiālu divvalodību Latvijā nobalsojuši 273 347 jeb 24,88% balsstiesīgo, savukārt pārliecinošs vairākums ‒ 821 722 jeb 74,8% ‒ nobalsojuši pret to. Līdz ar to latviešu valoda paliks vienīgā valsts valoda.