Par to šonedēļ ziņoja informācijas aģentūras Platts Graudu nodaļas vecākais redaktors Andrejs Agapi, uzstājoties starptautiskajā konferencē Middle East Grain Congress Apvienotajos Arābu Emirātos.
Viņš norādīja, ka šajā sezonā vērojams kviešu ražas pieaugums daudzās nozīmīgākajās kviešu eksportētājvalstīs. Piemēram, Ukraina palielinājusi kviešu bruto ražu sezonā līdz 27,5 miljoniem tonnu salīdzinājumā ar 24,5 miljoniem iepriekšējā sezonā, Krievija - līdz 61 miljonam tonnu (iepriekšējā sezonā - 59,1 miljons), ASV - līdz 55,8 miljoniem tonnu (55,1 miljons), Austrālija - līdz 24,2 miljoniem (23,1 miljons), bet Eiropas Savienības valstis kopā - līdz 149,5 miljoniem tonnu (149,1 miljons).
Saskaņā ar portāla graudi.lv informāciju, šajā kontekstā īpaša vieta ir arī Indijai, kur šajā sezonā vērojams ražas kritums par septiņiem miljoniem tonnu, sasniedzot 89 miljonu rādītāju. Līdz ar to valsts varot no eksportētājas kļūt par importētāju un, atkarībā no valdības lēmuma par 25% kviešu importa muitas nodevas tālāko funkcionēšanas likteni, importēt no viena līdz četriem miljoniem tonnu kviešu.
Par nozīmīgāko kviešu piegādātāju Indijai varot kļūt Austrālija.
Savukārt saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas FAO prognozēm pirmo vietu pasaulē kviešu eksportētājvalstu vidū ieņems Krievija, tādējādi pastumjot malā ASV. Pēc FAO februāra prognozēm, Krievija starp eksportētājvalstīm ieņems pirmo vietu kviešu eksportā, un tam būtiski palīdzēs rubļa devalvācija. Kopumā eksportētājvalstu reitings 2015.-2016.gada sezonā izskatīsies sekojoši: ES valstis, Krievija, ASV, Kanāda, Austrālija, Ukraina, Kazahstāna un Argentīna.
Kā jau ziņots, arī Latvijā graudi joprojām ir viena no nozīmīgākajām eksporta produktu grupām. 2015.gadā eksportēti 1 792 000 tonnu kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījuma, kas ir par 416 000 tonnu jeb 30,2% vairāk. Līdzīgi kā 2014.gadā, arī 2015.gada eksporta apjoms ietver graudus no iepriekšējā gada ražas.
Pagājušajā gadā pirmo reizi Latvijas vēsturē graudu kopraža sasniegusi trīs miljonus tonnu, kas ir par 794 300 tonnu jeb 35,7% vairāk nekā 2014.gadā. Tādējādi pārsniegts iepriekšējā gada rekords un sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža. Graudu kopražas nozīmīgo pieaugumu ietekmēja ne tikai ar graudaugiem apsēto platību pieaugums - par 17 200 hektāru jeb 2,6% vairāk nekā 2014.gadā, bet arī ievērojams graudaugu vidējās ražības no viena sējumu hektāra pieaugums.