Viņa atzina, ka līdzīga statistiskā tendence vērojama arī attiecībā uz tehniskajām apskatēm (TA) - 2009. gadā bijuši 486 negadījumi, kuros iesaistītas automašīnas bez TA, savukārt, pērn - 317.
Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs šo tendenci skaidro ar vairākiem aspektiem - pirmkārt, tā ir sabiedrības informēšana, otrkārt, fotoradaru darbība un, treškārt, policijas kontrole. "Visi šie apstākļi kopā, iespējams, darījuši autovadītājus apzinīgākus, tāpēc gan OCTA un TA neesamības gadījumi, gan negadījumos iesaistīto automašīnu skaits šajā ziņā ir mazāks," secina A. Locs. Par fotoradariem un iespēju sodīt par OCTA un TA neesamību viņš skaidro: "Fiksējot noteikumu pārkāpumus ar tehniskajiem līdzekļiem samazinās subjektīvisma un korupcijas riski, piemēram, kukuļdošana un kukuļņemšana."
Ar jaunajiem fotoradariem, kas uz Latvijas ceļiem darbojas no 2011. gada 21.novembra līdz šodienai par OCTA neesamību fiksēti 530 administratīvie pārkāpumi, par kuriem sastādīti protokoli 31 800 latu apmērā. Savukārt, ar Valsts policijas četriem fotoradariem, kas darbojas no 2008. gada maija, pavisam fiksēti 145 pārkāpumi, kas saistīti ar obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļa apdrošināšanas (OCTA) neesamību.
2009. gadā pavisam kopā par OCTA neesamību sastādīti 16335 protokoli, 2010. gadā - 11444, savukārt, pērn, 2011. gadā, - 9892 administratīvā pārkāpuma protokoli - policijas inspektoru un fotoradaru darbs kopā.
Pirms fotoradaru ieviešanas, OCTA esamību vai neesamību kontrolēja ceļu policija, nu šo funkciju papildus ceļu policijai veic arī fotoradari. Vienīgā atšķirība ir iespējamos naudas sodos. Ceļu policijas inspektors par šo pārkāpumu var piemērot naudas sodu no 60 līdz 80 latiem, savukārt, fotoradars tikai mazāko sodu - 60 latus.