Savu vārdu cilvēks – Francisks

Popularitāte vairs nav apšaubāma

Pirmais pāvests jezuīts, pirmais no Latīņamerikas. 81 gadu vecais pāvests Francisks var patikt vai nepatikt, tomēr viņa popularitāte vairs nav apšaubāma. 2013. gadā ASV žurnāls Times viņu pasludināja par Gada cilvēku; par viņu jūsmo tādi cilvēki kā austrāliešu un amerikāņu biznesa magnāts Ruperts Mērdoks un oskarotais, daudzkārt Zelta palmas zaru saņēmušais vācu filmu režisors Vims Venders, kura dokumentālā filma par pāvestu šogad piedzīvoja pirmizrādi. Tās nosaukums precīzi raksturo pāvestu Francisku – Pāvests Francisks –  savu vārdu cilvēks (Pope Francis – A Man of His Word). Angļu rokmūziķis Eltons Džons pāvestu nosaucis par "savu varoni", savukārt ASV eksprezidents Baraks Obama 2015. gadā atzina, ka, pateicoties pāvesta vizītei Kubā un Franciska personiski rakstītajām vēstulēm abu valstu līderiem, attiecībās starp šīm valstīm iesākās atkusnis. Šogad vasarā gandrīz stundu garā sarunā Francijas prezidents Emanuels Makrons ar pāvestu pārrunāja valsts ārpolitiku, pēc kuras izpelnījās sekulāro pilsoņu asu kritiku. 

Nevēlējās kļūt par pāvestu!

Katoliskās baznīcas gans pazīstams ar labu humora izjūtu – viņš daudz smejas, smaida un spēj no sirds sasmīdināt klausītājus, taču reizē arī pateikt svarīgāko. Kad Argentīnas kardinālu Horhi Mario Bergoljo ievēlēja par Pētera pēcteci, viņš pajokoja: "Mans Dievs, piedod viņiem (kardināliem) to, ko viņi ir izdarījuši!». Vēlāk pāvests atzina, ka nemaz nav vēlējies, lai viņu ievēlētu. Pat visai iespējams, ka Bergoljo, tāpat kā priekšgājējs Benedikts XVI, lūdza Dievam, lai tikai tas nebūtu viņa vārds, kuru no pāvesta balkona nosauks ļaužu pūlim Sv. Pētera laukumā. «Ja kāds vēlas kļūt par pāvestu, šis cilvēks pats sev īsti nepatīk," smejoties sacīja pāvests, kad atbildēja uz kāda bērna jautājumu, vai viņš vēlējies būt pāvests. Stāsta, ka 2005. gadā, kad ievēlēja pāvestu Benediktu XVI, Bergoljo bijis otrais iespējamais kandidāts. Lai nepieļautu savu ievēlēšanu, viņš kafijas pauzēs staigājis apkārt un lūdzis kardinālus nebalsot par viņu, bet Racingeru. Tomēr par pārsteigumu sev un pasaulei kardināls Bergoljo par tādu tik un tā kļuva sešus gadus vēlāk – 2013. gadā. Uzrunā pēc ievēlēšanas viņš aicināja cilvēkus lūgties par viņu, kā arī daudz runāja par mīlestību, kurai jāparādās darbos. Francisks arī atzinis, ka neuzskata, ka viņam vajadzētu būt par pāvestu līdz mūža galam, kas gan nav tipiska prakse pāvestu vēsturē. Kā zināms, iepriekšējais pāvests Benedikts atkāpās no šī amata, un tas bija pirmais gadījums 600 gadu ilgā laika posmā!  

Pāvestu pili pārvērš par muzeju

Pāvesta unikalitāte slēpjas viņa spējā palikt tam, kas viņš bija un ir, arī augstajā amatā. Vienkāršs, sirsnīgs vīrs un askēts – tādu Francisku pazina arī pirms viņa ievēlēšanas par Romas bīskapu. Kad Bergoljo 2001. gadā iecēla par kardinālu, viņš lūdza argentīniešus nedoties uz Romu, lai svinētu viņa iecelšanu, bet ceļojumam paredzēto naudu ziedot nabadzīgajiem. Būdams kardināls, Bergoljo turpināja dzīvot mazā istabiņā, bieži gatavoja pats ēst un devās uz darbu ar sabiedrisko transportu, kur viņu nereti nofotografēja pārsteigtie braucēji, un šīs fotogrāfijas var atrast arī internetā. Kardināls atzina – sabiedriskais transports viņam bija vieta, kur satikties ar cilvēkiem, uzsākt sarunu un uzzināt, kas šo cilvēku dzīvē ir aktuāls. 

Jaunievēlētais pāvests jau pirmajā dienā pārsteidza visu Vatikānu, kad paziņoja, ka viņam jādodas samaksāt par viesnīcu, kurā pirms tam bija apmeties, turklāt izvēlējās aizbraukt kā ieradis ar autobusu, nevis piedāvāto limuzīnu. Savu pirmo Svēto Misi pāvesta amatā viņš svinēja jauniešu cietumā, tā jau no pirmās dienas parādot, ka viņš būs tuvs un pieejams nabagiem, izstumtajiem, grēciniekiem, jo acīmredzot saprata, ka viņš ir ievēlēts tieši sava vienkāršā rakstura dēļ. 

Romas katoļu baznīcas gans uzreiz atteicās dzīvot greznajās apustuliskās pils telpās, bet izvēlējās Svētās Martas mājas (bīskapu viesnīcu Vatikānā) divistabu apartamentu. "Tā ir personības problēma. Man ir nepieciešams dzīvot ar cilvēkiem. Ja es dzīvotu viens, justos slikti un nedaudz izolēts, man būtu garlaicīgi, un tas man nenāktu par labu,» žurnālistiem ir stāstījis katoliskās baznīcas gans un piebildis, ka tādējādi «zelta būris vairs tik daudz nešķiet būris". Tāpat viņš atteicās no vasaras rezidences Kastelgandolfo, kur pāvesti devās vasaras laikā un reizēm pieņēma arī augstas valsts amatpersonas. Patiesībā tā ir unikāla XVII. gs. pils, kas pirmo reizi tās vēsturē, pateicoties Franciskam, kļuvusi par muzeju un pieejama jebkuram interesentam. Pāvests atteicās arī braukt ar augstas klases automašīnām, bet izvēlējās daudz vienkāršākas, gandrīz divdesmit gadus vecas Fiat vai Ford modeļa mašīnas. Tāpat viena no pāvesta prasībām – lai valstis, kurās viņš ierodas, viņu sagaida ar vienkāršu mašīnu, kas nereti sagādā problēmas diplomātiskā protokola dienestiem, kuru rīcībā šādu mašīnu nemaz nav. Francisks pārskatījis arī pāvesta garderobi – viņš tradicionālā zelta krusta vietā nēsā dzelzs, drēbniekiem liek izvēlēties pēc iespējas lētāku audumu un noraidīja speciāli viņam izgatavotās tradicionālās pāvesta sarkanās lakādas kurpes, turpinot valkāt neizteiksmīgas melnas kurpes. Viņa stils rada arī izmaiņas citu garīdznieku garderobē, jo, sekojot pāvesta paraugam, tagad arī citi bīskapi un kardināli izvēlas koka vai dzelzs krustus bez apzeltījumiem un gravējumiem, kā arī vienkāršu apģērbu. "Strādājot pie šīs vizītes sagatavošanas, bieži vien komanda varēja pārsteigumā ieplest acis. Vienmēr gaidot kādu augstu viesi, cenšamies sarūpēt to labāko, taču šoreiz viesis kā prasību izvirzīja vienkāršību. Gan attiecībā uz viņam paredzēto automašīnu, gan ēdienu. Vienkāršību noformējumā un arī attieksmē pret viņu pašu. Arī Vatikāna cilvēki, kas brauca uz Latviju sagatavot pāvesta Franciska vizīti, personīgā saskarsmē bija vienkārši un pateicīgi par visu, kas viņiem sarūpēts," stāsta Ingrīda Lisenkova, Latvijas Romas katoļu baznīcas Informācijas centra vadītāja. 

Pusdieno kopā ar bezpajumtniekiem

Vismaz reizi mēnesī pāvests dodas uz bezpajumtnieku virtuvi, lai tur pusdienotu. Savu dzimšanas dienu Francisks jau regulāri atzīmē ar bezpajumtniekiem, bet pēc tam dodas svinēt Svēto Misi un pieņemt apsveikumus no pasaules līderiem. Viņš ierodas visnegaidītākajās vietās un laikos, pārsteidzot un iepriecinot. Šovasar pāvests, nevienu nebrīdinot, daudzkārt paspēja pārsteigt ļaudis – ieradās pie cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Romā, sagādāja pārsteiguma vizīti 280 bezpajumtniekiem, kad ieradās ar viņiem pavakariņot, un par šo apmeklējumu iepriekš nezināja pat vakariņu rīkotājs, nesen kardināla amatā ieceltais Konrāds Krajevskis. Negaidīti apciemoja kādu sirmgalvi Romas centrā, kura cieš no kustību traucējumiem, un pavadīja ar viņu stundu garā sarunā – gandrīz kā ar Francijas prezidentu! Un vēl pārsteidza kāzu viesus un kādu jauno pāri, kad tā starp citu iesoļoja Svētā Stefana baznīcā Vatikāna dārzos un ar aplaimoto priesteri novadīja laulību ceremoniju. Pāvesta ikdiena, ņemot vērā viņa pienākumus, ir gana noslogota, un tajā viegli var iezagties rutīna un vāveres ritenis, taču pāvests savā amatā ir izvirzījis prioritāti turpināt satikties ar vienkāršajiem ticīgajiem, ar nabagiem, slimajiem un vājajiem visdažādākajās vietās un laikos. 

Kas es esmu, lai tiesātu?

Pirmajos kalpošanos mēnešos pāvests sacīja savu slaveno frāzi: "Ja persona ir gejs un meklē Dievu, un viņam ir labā griba, kas es esmu, lai tiesātu?" Un liberāli noskaņotie gaidīja, kad Francisks atvērs durvis geju laulībām vai vismaz homoseksuālu attiecību popularizēšanai baznīcā. Taču Francisks vairākkārt uzsvēris, ka baznīca iebilst pret viendzimuma pāru attiecību atzīšanu. Viņš ir norādījis, ka bīskapi 2014. gadā un 2015. gadā sinodēs izvērtēja katoļu mācību šajā jautājumā un secināja, ka «nav pilnīgi nekāda pamata uzskatīt homoseksuāļu savienības par kaut kādā veidā līdzīgām vai pat attāli analogām Dieva plānam par laulību un ģimeni». Vienlaikus pāvests vērsies pret jebkuru netaisnu diskrimināciju, balstoties uz seksuālo orientāciju, kā arī aicinājis pret homoseksuālajiem neizturēties tā, it kā viņi būtu no baznīcas izslēgti. Pāvests Francisks paudis arī atvērtāku nostāju pret šķirtajiem un civillaulībām, atgādinot, ka jābūt žēlsirdīgiem, katra situācija jāizvērtē individuāli un attiecībā pret šiem cilvēkiem jāizturas kā pret baznīcas daļu, iesaistot viņus draudzes dzīvē. 

Nav pamata arī uzskatīt, ka pāvests kaut ko varētu mainīt attiecībā par sieviešu ordināciju, taču viņš izteicies, ka varētu izskatīt iespēju sievietēm kalpot kā diakonēm, jo viņu loma baznīcas dzīvē jāpalielina. Katrā ziņā tā būtu daudz lielāka revolūcija nekā izmaiņas pāvesta garderobē. Pāvests arī minējis, ka jau precēti vīrieši varētu kļūt par priesteriem. Tomēr ar pāvesta teikto ikvienam jābūt uzmanīgam, jo šķiet, ka mūsdienās katrs ar viņa vārdiem manipulē pēc saviem ieskatiem, kaut vai atceroties gadījumu, kad kāds itāļu žurnālists pēc intervijas ar pāvestu paziņoja, ka Francisks teicis – "tāda elle nemaz nepastāv". "Lai pareizi saprastu pāvesta sacīto, ir jāņem vērā konteksts, kurā runā, un visa viņa doma, izvairoties no kādas frāzes interpretācijas ārpus konteksta, kā to dara gan radikāli konservatīvi noskaņotie ticīgie, lai pretotos pāvestam, gan liberāli noskaņotie, lai pagrieztu viņa vārdus savai ideoloģijai par labu ar domu, ka pāvests visu izmainīs, sekojot laikmeta garam," tā Katoļu Baznīcas Vēstnesim intervijā saka teoloģijas doktors priesteris Andris Marija Jerumanis. 

Pedofilijas skandālu ēnā

Viena no problēmām katoļu baznīcas sienās ir pedofilija, kas radījusi skandālus dažādās pasaules vietās, un, šķiet, pat par spīti pāvesta Franciska labajai gribai iznīdēt tās sakni, atklājas arvien no jauna. Pāvests jau no sava kalpošanas sākumā ir uzsvēris, ka cīnīsies pret šo grēku un attiecībā uz pedofilijas gadījumiem paudīs «nulli iecietības». Acīmredzot pārmaiņu ieviešana prasa vēl vairāk pūļu, stingrības un arī laika, un pagaidām vēl nepietiek ar virknes garīdznieku, bīskapu un kardinālu atstādināšanu no amata pēc tam, kad jau sācies skandāls.  
Pāvests vairākkārt ir ticies ar pedofilijas upuriem, piemēram, šogad Čīlē viņš publiski lūdza piedošanu par priesteru grēkiem. Cietušie runāja par savām sāpēm ar pāvestu Francisku, kurš viņus uzklausīja, lūdza Dievu un raudāja kopā ar viņiem. "Es nespēju izteikt sāpes un kaunu, ko es jūtu par nelabojamo ļaunumu, kuru bērniem nodarījuši daži baznīcas garīdznieki," pirms šīs tikšanās paziņoja 81 gadu vecais Francisks, solot nepieļaut šādu gadījumu atkārtošanos. Vai arī nesen augustā Dublinā, kur savās sāpēs ar pāvestu dalījās astoņi seksuālās izmantošanas upuri. Dublinas katedrālē deg liela svece – seksuālās izmantošanas upuru ciešanu simbols. Stāvot tā priekšā, pāvests stingri teica: "Pedofilijas grēks ir jāizravē par katru cenu!" Atliek vien gaidīt, kad un kādā veidā pāvestam šo sava pontifikāta stingrāko apņemšanos izdosies īstenot. Ja tā notiks, tas varētu būt pāvesta Franciska vērtīgākais sasniegums viņa pontifikāta laikā. 

Attiecībā pret sev vērsto aso kritiku Francisks septembra sākumā atbildēja ar zīmīgiem vārdiem: "Patiesība ir lēnprātīga un klusa. Satiekot cilvēkus, kuri grib ķildoties un meklē šķelšanos, vienīgais risinājums ir klusums un lūgšana." Viņš norādīja uz Jēzu, kuru viņa tautieši vēlējās nomētāt akmeņiem un nogāzt no kraujas. "Tie nebija cilvēki. Tas bija mežonīgu suņu bars, kas Viņu izdzina no pilsētas. Viņi nedomāja ar galvu, bet tikai kliedza. Turpretī Jēzus klusēja."