Arī sniega pavisam maz. Liepājniekus varētu pārsteigt, ka saskaņā ar oficiālajiem datiem sniega sega šoziem Liepājā zemi sedza 33 dienas. Vairākumā dienu sniega kārtiņa bija līdz vienam centimetram bieza, kas pilsētā ātri vien kļūst pelēka un nemanāma. Visvairāk sniega Liepājā bija decembra beigās - astoņi centimetri. Knapi sniegavīram sanāk.
Šādas ievērojamas novirzes no klimatiskās normas vienmēr ļaužu runās liek iesaistīt vārdus "globālā sasilšana" vai "klimata pārmaiņas", tomēr, kā parasti, šādās reizēs nevar droši nosaukt kādu vienu iemeslu, kas izraisījis tik siltu ziemu. Pirmkārt, tas ir vairāku apstākļu kopums, otrkārt, nav jāsatraucas, ka siltā ziema ir kādas tuvas dabas kataklizmas pazīme. Tikpat siltas un vēl siltākas ziemas bijušas arī agrāk. Iepriekšējā reize, kad piedzīvojām šādu "neziemu", bija 2007./2008. gadā, kad decembra-februāra vidējā temperatūra bija pat vēl par pusotru grādu augstāka. Tajā ziemā Zosēnos nebija aukstāks par -21 grādu. Vēl īsāka ziema bija 1990. gadā, kad februāra otrajā pusē gaisa temperatūra stabili turējās +10..+15 grādu robežās, daudzviet cilvēki nolēma vairs negaidīt un sāka dārza darbus, dažviet februāra beigās iestādīja kartupeļus.
Teikt, ka "tagad jau visas ziemas siltas, ne tā kā agrāk", arī nav pamata, jo pavisam nesen pieredzējām vienu no garākajām ziemām Latvijas vēsturē. 2013. gads bija viens no retajiem, kad martā pavasaris tā arī nesākās. Vēl aprīļa pirmajā pusē gaisa temperatūra naktīs noslīdēja zem -10 grādiem, un 9. aprīlī Alūksnē bija ziemas biezākā sniega kārta - 70 centimetru.
Bargas un maigas ziemas Latvijā vienmēr mijušās savā starpā. Lai kā arī cilvēki mēģina saskatīt sakarības, cik bieži piedzīvojam sniegotas un aukstas ziemas. Prognozēt, cik auksts laiks būs nākamajā ziemā, šobrīd būtu muļķīgi. Mūsdienu tehnoloģijas to vēl nespēj, un dabā diez vai ir augi vai dzīvnieki, kas signalizētu par nākamās ziemas apstākļiem, jo dabai patlaban vairāk prātā tuvojošais pavasaris.
No 8. līdz 10. martam būs jūtami siltāks un gaisa temperatūra vietām var pārsniegt +10 grādu atzīmi, bet pēc tam sekos vēsāks laiks, visticamāk, ap 11.-15. martu lielākajā valsts daļā vēl snigs. Tāpat ASV meteodienests veic datorsimulāciju, kā laikapstākļi Eiropā attīstīsies līdz pat augustam. Tendence ir viena - visi mēneši no marta līdz augustam būs ar augstāku vidējo gaisa temperatūru, nekā ierasts. Lielāka novirze no normas būs martā un aprīlī, turpmāk tikai mazliet siltāks par klimatisko normu.
Vairāk Toma Briča rakstu Siltā ziema nav pārsteigums lasiet otrdienas, 3.marta, laikrakstā Diena!