Visvairāk posmu ar ierobežojumiem ir Cēsu apkārtnē, kur šonedēļ transporta masas ierobežojumi noteikti 108 ceļu posmos. Savukārt pēdējā diennaktī ierobežojumu skaits visstraujāk audzis Alūksnes un Gulbenes apkārtnē, kur jauni ierobežojumi ieviesti attiecīgi 28 un 29 posmos.
Ierobežojumus nosaka, izvērtējot katra ceļa faktisko stāvokli un tā nestspēju, tāpēc posmu skaits, kur tie ir aktuāli, var mainīties katru dienu.
Patlaban Jēkabpils apkārtnē ierobežojumi ieviesti 58 autoceļu posmos, Aizkraukles apkārtnē - 46 posmos, Limbažu - 38, Gulbenes, Kuldīgas un Preiļu - 35, bet Madonas apkaimē - 31 posmā.
No 20 līdz 30 posmiem ar ierobežojumiem patlaban ir Tukuma, Ventspils, Alūksnes, Saldus, Dobeles un Jelgavas apkārtnē.
Autotransporta masas ierobežojumi tiek ieviesti, lai nestspēju zaudējušie autoceļi netiktu neatgriezeniski sabojāti. Ierobežojumu laikā tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par 10 tonnām.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
Šķīdonis uz grants autoceļiem rodas pavasarī un rudenī, kā arī atkušņa laikā, kad uz autoceļiem nonāk liels ūdens daudzums. Transporta masas ierobežojumi šķīdoņa laikā ir vispāratzīta prakse, un to īsteno arī citās valstīs ar līdzīgiem klimatiskiem apstākļiem. Latvijas īpatnība ir tā, ka no visa valsts pārziņā esošā autoceļu tīkla vairāk nekā puse ir autoceļi ar grants segumu, pārsvarā tie ir vietējās nozīmes ceļi ar nelielu satiksmes intensitāti.
Grants autoceļu uzturēšanas darbus šķīdoņa laikā nav iespējams veikt, jo, uzbraucot ar smago tehniku uz pārmitrināta, nestspēju zaudējuša autoceļa, tas tiks sabojāts vēl vairāk. Uzlabot grants autoceļa stāvokli var tikai tad, kad tas ir apžuvis un atguvis nestspēju.