Lai arī skolas obligāti nedrīkst pieprasīt vecākiem iegādāties bērnam nepieciešamās darba burtnīcas un grāmatas, tās var izsniegt sarakstu, kurā aicina tās iegādāties, līdz ar to veikt vai neveikt šādus pirkumus paliekot vecāku brīva griba. Kā akcentēja IZM, vecākiem mācību grāmatas un darba burtnīcas nav jāpērk.
Sarakstus ar nepieciešamajām darba burtnīcām vecākiem izsniegusi, piemēram, Dobeles Kristīgā pamatskola, kur minētos materiālus "iesaka iegādāties". Kāda skolēna vecāki šos līdzekļus iegādājušies, uztverot to par obligātu prasību, jo līdzīgs saraksts tika saņemts arī iepriekšējos gados.
Kā skaidroja skolas direktore Vivita Dolotova, saraksts formulēts ieteikuma formā. Viņa stāstīja, ka maija beigās, kad izsniegts saraksts, likumdošana vēl nebija mainīta. Izglītības likums stājās spēkā tikai 7.augustā. Direktore apgalvoja, ka obligāti no vecākiem nekas netiek prasīts. Skola prognozē, ka varētu būt vecāki, kuri darba burtnīcas ir nopirkuši un vēlētos atgūt naudu. Pašlaik gan skolai nav skaidrs, kā rīkoties šādos gadījumos, tāpēc tiks meklēti risinājumi, kā pareizāk rīkoties. Direktore piebilda, ka iecerējusi tikties ar pašvaldības vadītāju saistībā ar šiem jautājumiem, bet nākamnedēļ skolā gaidāma vecāku padomes sēde.
Vaicāta par skolas iespējām nodrošināt mācību līdzekļus, skolas direktore atzina, ka ar pašreizējo finansējumu nepietiekot mācību līdzekļu nodrošināšanai, bet skola skatīšoties, no kādiem līdzekļiem var finansējumu pārlikt, lai mācību process netiktu apdraudēts.
Tiesībsarga biroja Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa norādīja, ka situācija ar šādiem saraktiem varot būt sarežģīta un viss atkarīgs no tā, kas tajos rakstīts. "Vecākiem noteikti jājautā pretī, kam jums to vajag, kāpēc jūs to prasāt, kāpēc man tas ir jāiegādājas, kāpēc to nenodrošina skola?" norādīja Siliņa.
Ja vecāki ir iegādājušies darba burtnīcas, tad iespējas atgūt naudu esot ierobežotas. "Viņi varēs cīnīties par naudas atgūšanu tikai tajā gadījumā, ja skola būs norādījusi, ka "jāpērk", ka "jums ir jānodrošina savam bērnam". Ja tur ir rakstīts "mēs priecāsimies, ja jūs iegādāsieties", vai "vēlams", vai arī kāda cita nenoteiktības izteiksme, tad ir ļoti maza varbūtība, ka skola atmaksās," skaidroja Siliņa.
Tiesībsarga birojā bijis gadījums, kad skolēna mamma lūgusi skaidrojumu, jo bija saņēmusi no skolas līdzīgu sarakstu. Viņa vēl nebija iegādājusies šos līdzekļus. Sarakstā nebija rakstīts "jānopērk", bet "ieteicams". Birojam sazinoties ar skolu, tās vadītāja teikusi, ka vecākiem neesot obligāti jāiegādājas, jo tur rakstīts "ieteicams".
"Sliktākā situācijā ir vecāki, kas ļoti neiedziļinās, ko skola prasa, un automātiski izpilda katru skolas paziņojumu. Pēc būtības tās ir vārdu spēles, jo, protams, vecākiem var nebūt šo juridisko zināšanu un viņi var nezināt atšķirīgās nianses starp "jums jāpērk" un "būtu vēlams iegādāties". Varbūt skolas spēlējas ar vārdiem, paļaujoties uz to, ka vecāki uztvers to kā obligāti iepērkamu lietu, bet pēc būtības uz papīra rakstīts tikai vēlamības izteiksmē, tāda iespēja nav izslēgta," atzina Siliņa. Viņa aicināja vecākus "nemest plinti krūmos" un vērsties pie skolas vadības ar lūgumu, lai rod iespēju iztērēto naudu atmaksāt.
Siliņa akcentēja, ka jebkurā gadījumā skolai ir jāizvairās no šādu paziņojumu izplatīšanas, jo tas var maldināt vecākus, arī tāpēc, ka iepriekš gadiem ilgi tika piekopta tāda prettiesiska prakse, uzliekot par pienākumu vecākiem iegādāties mācību līdzekļus.
Jau ziņots, ka vecākiem ir no šā gada 1.septembra skolēnu vecākiem par saviem līdzekļiem ir jānodrošina individuālie mācību piederumi - kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu, piemēram, sporta, mājturības un tehnoloģiju, obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi. Tāpat vecākiem ir jāiegādājas materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, izejmateriāli, ar ko mājturības stundā skolēns apgūst veidošanu vai rokdarbus, proti, tam nepieciešamais plastilīns, dzija, adāmadatas, diegi u.tml.
Par nepieciešamajiem individuālajiem mācību piederumiem vecākus informēs izglītības iestādes. Saskaņā ar grozījumiem skolas padome var lemt arī par citu mācību līdzekļu iegādi papildus valsts un pašvaldības finansētajiem. Tiesībsargs gan akcentē, ka izglītības iestādes padome ir tiesīga lemt tikai par to, kādus individuālos mācību piederumus nodrošina izglītojamo vecāki, piemēram, par ikdienas un svētku apģērbu. "Padome nav tiesīga lemt par citiem mācību līdzekļiem, kas nepieciešami izglītības satura apguvei un kuru nodrošināšana ir valsts un pašvaldības kompetencē," norāta tiesībsargs.