Ministre stāstīja, ka prioritāro mērķu veikšanai ministrija saņēma 28 miljonus eiro un četrus miljonus eiro tieši dziesmu un deju svētku organizēšanai. Viņa skaidroja, ka aplēses tika veiktas vairākus gadus atpakaļ un šajā pozīcijā nepieciešamas izmaiņas apmēram 1,5 miljona eiro apmērā, lai organizētu skolēnu dziesmu un deju svētkus un esot panākta vienošanās ar koalīciju, ka finansējuma pieprasījumu skatīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šuplinska uzsvēra, ka sadārdzinājums ir veidojies pamatā ēdināšanā un darba samaksas nodrošināšanā, ko vajadzētu apspriest kopā ar Veselības ministriju un Iekšlietu ministriju, kas svētku laikā pamatā nodrošina drošību.
Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags komisijas deputātiem stāstīja, ka otrdien notikusi padomes sēde, kurā padomes locekļi konstatējuši, ka finansējums svētku organizēšanai neesot pietiekošs, jo "ir palicis 2015.gada līmenī". Viņš uzsvēra, ka gan benzīna cenas, gan algas ir kāpušas, tamdēļ nepieciešams papildu finansējums.
Ministre sacīja, ka finansējumu nevarēja iestrādāt budžetā, ņemot vērā, ka tas ir sadārdzinājums. Deputāte Evija Papule (S) ministrei vaicāja, vai par dziesmu un deju svētkiem nav jāuztraucas un tas nozīmē, ka finansējums tiks paredzēts, kā arī, vai ir bijuši valdības lēmumi, kas šo pozīciju apstiprinātu. Šuplinska pauda, ka rakstiski lēmumi nav bijuši, bet tikai vienošanās.
LETA jau ziņoja, ka nākamajos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalīsies ap 35 000 dalībnieku.
Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kuri notiek vienu reizi piecos gados. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsture aizsākusies 1960.gadā, kad pirmo reizi Rīgā pulcējās 8539 dziedātāji un 1200 dejotāji.
Iepriekšējos - XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos 2015.gadā - piedalījās 37 890 dalībnieki.