Šonedēļ notiks Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas. Tās lielā mērā organizē galvaspilsētas vēlēšanu komisija, bet arī CVK, šķiet, darba netrūkst. Kāda ir jūsu loma šajā visā?
Mums jāpalīdz metodoloģiski, jāuzrauga, lai būtu ievērota vienveidība. Mēs izskatām sūdzības, ja tādas ienāk par kādu Rīgas domes vēlēšanu komisijas lēmumu vai iecirkņa vēlēšanu komisijas lēmumu. Tāpat ir darbības, kas saistītas ar drošību, tajā skaitā mēs drukājam vēlēšanu aploksnes, kas ir stingrās uzskaites dokuments, nodrošinām vēlēšanu kastu plombes. Nodarbojamies arī ar vēlētāju informēšanu, jo pašvaldības vēlēšanu komisija domāta tieši paša vēlēšanu procesa organizēšanai iecirkņos.
Kā izpaužas metodoloģiskā palīdzība?
Tās pamatā ir dažādas CVK instrukcijas, kas tiek izdotas, pamatojoties uz likumu. Paskaidrojam to, kā likumos nav.
Šogad vēlēšanu norisi sarežģī Covid-19. Par to arī ir instrukcijas?
Jā. Ir Ministru kabineta noteikumi, kas attiecas uz visiem, bet, tā kā vēlēšanu process ir specifisks, mēs sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC) esam sagatavojuši ieteikumus vēlēšanu iecirkņiem par drošības pasākumiem. Laimīgā kārtā riski vairs nav tik lieli, kā bija iepriekš, tomēr kaut kādā pakāpē ir. Tāpēc piektdien pieņēmām instrukciju krīzes gadījumam, ja nu tomēr kādam, kas ir kādā vēlēšanu komisijā, tiek konstatēts Covid-19 un visiem, kas ir vēlēšanu iecirkņa komisijā, jādodas karantīnā.
Kas notiek ar šāda vēlēšanu iecirkņa darbu?
Viss, protams, atkarīgs no tā, ko teiks epidemiologi katrā konkrētā situācijā – cik daudziem cilvēkiem būs jānosaka karantīna, vadoties pēc notikušas saskarsmes. Labākais variants ir, ka to komisiju aizstāj ar rezervistiem, ja tādi ir, – tad, protams, iecirknis turpina darboties un pieņem vēlētājus. Ja tomēr šis nav iespējams, ja, piemēram, būs nepieciešams dezinficēt iecirkņa telpas, tad, protams, attiecīgo iecirkni slēgs, vēlētāji varēs balsot jebkurā citā iecirknī.
Pat ja kāds būs iepriekšējā dienā tur balsojis?
Vēlēšanu materiālus tad nodos Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai, kura izvēlēsies risinājumu – vai nu šos materiālus uzdot saskaitīt kāda cita iecirkņa komisijai, vai arī atrast saslimušās komisijas vietā citus cilvēkus, bet šajā gadījumā iecirkni vairs neatvērs, šīs komisijas uzdevums būs nodrošināt datu apmaiņu par to, vai konkrēti vēlētāji jau ir nobalsojuši vai nē, kā arī, beidzoties vēlēšanām, saskaitīt attiecīgā vēlēšanu iecirkņa rezultātus.
Pārtraukuma tātad nebūs?
Kamēr attiecīgais iecirknis slēgts un cilvēki balso citur, mēs piemērojam šī iecirkņa vēlētājiem procedūru "balsošana reģistrācijas aploksnēs". Jo, kamēr citam vēlēšanu iecirknim nav nodoti visi balsotāju saraksti, līdz tam brīdim, kad atsākas normālais darbs ar datu apmaiņu, nav iespējams pārliecināties, ka vēlētāji nav jau nobalsojuši.
Tas nesarežģīs balsu skaitīšanu?
Protams, reģistrācijas aploksnēs ir sarežģītāk skaitīt, bet tas arī nav nekas neiespējams – mums Eiropas Parlamenta vēlēšanās bija, piemēram, slimnīcās balsošana ar reģistrācijas aploksnēm. Tāpat pasta balsošana pēc būtības ir balsošana ar reģistrācijas aploksnēm. Nav tā, ka mums tā būtu gluži jauna procedūra, lai arī pašvaldību vēlēšanās iepriekš nav izmantota.
Faktiski tas nozīmē, ka jums, izvērtējot kopā ar epidemiologiem situācijas, jābūt spējīgiem ļoti operatīvi pieņemt visai izšķirošus lēmumus.
Tieši tā. Mums ir darba grupa, kurā ir arī SPKC pārstāvji, – ja saņemsim informāciju par tādu gadījumu, tad uzreiz operatīvi sanāks CVK un arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija. Tādā brīdī būs noderīgas arī mūsu vadlīnijas.
Visu interviju lasiet avīzes Diena otrdienas, 25. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!