Slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaitam ir pieaugoša tendence - stacionēto ir vairāk nekā izrakstīto. Pieaug arī nāves gadījumu skaits. Pēc pēdējiem datiem, nedēļas laikā miruši 23 pacienti, kuriem bija diagnosticēts Covid-19, bet ne visi bija miruši tieši no Covid-19, lai arī tas bieži bija veicinošais faktors, kura dēļ saasinājās hroniskas saslimšanas.
Perevoščikovs atzina, ka pēdējās nedēļās pieaugusi saslimstība arī ar citiem elpceļu vīrusiem, taču attiecībā uz gripu situācija esot mierīgāka kā Latvijā, tā arī citās Eiropas valstīs.
Epidemiologs prognozē, ka saslimstība ar Covid-19 līdz pat pavasarim saglabāsies diezgan augstā līmenī - apmēram tādā, kāds ir patlaban. Tomēr viņš atgādināja, ka cilvēkiem ar normālu imunitāti un bez hroniskām slimībām saslimšana norit relatīvi vieglā formā, tomēr gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām Covid-19 var izraisīt smagākas sekas. Jāņem vērā arī, ka imunitāte pēc saslimšanas vai vakcinācijas nav īpaši ilgstoša.
Perevoščikovs atgādināja, ka veselības riska grupās esošajiem pacientiem vajadzētu vakcinēties gan pret Covid-19, gan pret gripu.
Tiem, kuri saslimuši ar Covid-19 vai citām respiratorajām slimībām, vajadzētu būt atbildīgiem pret apkārtējiem un palikt mājās, kamēr ir simptomi un pēc tam vēl apmēram trīs dienas, bet kopumā pašizolācijas periods varētu nepārsniegt septiņas dienas. Attiecībā uz slimnieku kontaktpersonām nav stingra prasība palikt mājās, tomēr, ja kontaktpersonai ir iespēja neiet cilvēkos, būtu vēlams to izmantot, savukārt, ja bet iešanas publiskās vietās nevar iztikt, vajadzētu lietot sejas aizsargmasku.
Perevoščikovs atgādināja, ka kontaktpersona var pārnēsāt infekciju, pat nejūtot nekādus saslimšanas simptomus. Cilvēks infekciozs paliek divas dienas pirms simptomu parādīšanās.