''Janvāris, barikādes un ugunskuru dūmi, drosme, saliedētība un pašcieņa. Tās ir lietas un sajūtas, kas šo 32 gadu laikā kļuvušas par daudzu Latvijas ģimeņu kopīgiem atmiņu un lepnuma stāstiem," uzrunājot klātesošos, teica Saeimas priekšsēdētājs.
Toreiz, kad neapbruņoti cilvēki bija gatavi stāties pretī impērijai, savas tautas pieredzē zinot tās nežēlības un varmācības jaudu, likās, ka impērija sabruks. Taču izrādījās, ka vardarbības un apspiešanas kāre austrumos nav zudusi. Ļaunuma impērija ir atgriezusies ar jaunu jaudu, tikai atšķirībā no tiem laikiem tā vairs nepiesedzas ar demokratizācijas, pārbūves un atklātuma lozungiem, sacīja Smiltēns.
''Vēlme apspiest un uzkundzēties citiem redzama šausminošos apmēros. Impērijas cietsirdīgā seja ir redzama skaidri, nogalinot, izvarojot un postot Bučā, Irpiņā, Mariupolē un Dņipro. Ir skaidrs, ka Padomju Savienība brūk tikai tagad - Ukrainas kauju laukos, cilvēku sirdīs un prātos,'' teica Saeimas priekšsēdētājs, apliecinot, ka arī mēs savā zemē beidzot atbrīvojamies no pagātnes, lai skatītos nākotnē, ko cēlāmies aizstāvēt 1991.gada janvārī.
''Vai mūsu valsts ir tāda, kādu sapņojām redzēt tajās dienās un naktīs? Mēs joprojām ceļam savu valsti. Brīvu, neatkarīgu, demokrātisku. Valsti, kur runājam savā valodā, pieņemam lēmumus un veicam izvēles. Jā, arī kļūdāmies, bet paši varam kļūdas labot,'' sacīja Saeimas priekšsēdētājs.