Lielākais izdevumu pieaugums (par 4,2%) bija veselības aprūpē, kas skaidrojams ar valsts finansējuma palielināšanos ambulatorajai un stacionārajai aprūpei. Kopējie izdevumi pensijas vecuma iedzīvotājiem 2012.gadā pieauga par 3,3%, kas galvenokārt saistīts ar izdevumu pieaugumu vecuma pensijai. Izdevumu īpatsvars pensijas vecuma iedzīvotājiem veidoja vairāk nekā pusi (53,5%) no kopējiem izdevumiem sociālajai aizsardzībai.
CSP informē, ka lielākais izdevumu samazinājums 2012.gadā, salīdzinot ar 2011.gadu, saistīts ar atbalsta samazināšanos bezdarbniekiem par 21,6%, sarūkot bezdarbnieku skaitam, kā arī mazinājušies izdevumi nodarbinātības veicināšanas pasākumiem. Izdevumi bezdarbnieku pabalstam samazinājās no 44 miljoni latu (62 miljoni eiro) 2011.gadā līdz 41 miljoni latu (58 miljoni eiro) 2012.gadā.
Laika posmā no 2009.gada līdz 2011.gadam ievērojami pieauga izdevumi sociālās atstumtības mazināšanai. Savukārt 2012.gadā šie izdevumi samazinājās, kas galvenokārt saistīts ar pašvaldību izmaksājamā garantētā minimālā ienākumu pabalsta (GMI pabalsts) izdevumu samazināšanos. Izdevumi GMI pabalstam samazinājās par 24%, un pagājušā gadā tie bija 17 miljoni latu (24 miljoni eiro) (2011.gadā – 22 miljoni latu (32 miljoni eiro)).
Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem pērn GMI pabalsta saņēmēju skaits samazinājās no 63 tūkstošiem personām janvārī līdz 41 tūkstošiem personām decembrī.
Sociālās aizsardzības izdevumi 2012.gadā veidoja 14,0% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 1,1 procenta punktu mazāk nekā 2011.gadā (15,1% no IKP). Eiropas Savienībā šis rādītājs 2011.gadā vidēji bija 29,1% no IKP.
Eiropas statistikas sistēmā katru gadu tiek apkopoti un publicēti harmonizēti dati par sociālās aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat izstrādāto ESSPROS (Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēma) metodoloģiju. Latvija datu apkopošanu par sociālo aizsardzību atbilstoši ESSPROS uzsāka 2004.gadā. Dati par sociālās aizsardzības izdevumiem atrodami CSP mājaslapā. To apkopošanai tiek izmantota vairāku valsts institūciju sniegtā informācija. ESSPROS izdevumi tiek finansēti no valsts un pašvaldību budžetiem, darba devēju sociālajiem maksājumiem u.c.