Viņa uzsvēra, ka pašlaik aizsardzības tēriņu palielināšanai paredzēts izmantot Eiropas Savienības piedāvātos instrumentus, piemēram, budžeta deficīta palielināšanu, aizņēmumus, piesaistīt arī privātās investīcijas.
Premjere sacīja, ka pašlaik tiek strādāts pie plāna, lai jau šogad sasniegtu 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai. Tas ļautu ātrāk palielināt valsts aizsardzības dienestā iesaucamo skaitu un kopējo militārpersonu skaitu, viņa paskaidroja.
Premjere uzsvēra, ka Aizsardzības ministrijai ir jānāk ar skaidru redzējumu un arī jāizskaidro sabiedrībai, kā kopējais militārpersonu skaits varētu palielināties, ieskaitot profesionālos karavīrus un valsts aizsardzības dienestā iesaucamos.
"Šogad noteikti nē," atbildot uz jautājumu par iespējamo nodokļu palielināšanu aizsardzībai, teica premjere.
LETA jau ziņoja, ka Siliņa paziņojusi, par stratēģiskās koordinācijas grupas izveidi, kas izstrādās plānu efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai.
Plānu, lai panāktu aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 4% no KP un tuvākajos gados līdz 5% no IKP, iecerēts izstrādāt marta laikā.
LETA arī ziņoja, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena iepazīstinājusi ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.