Ministru kabineta 7. janvāra sēdē bija paredzēts izskatīt Veselības ministrijas (VM) izstrādāto vakcinācijas plānu pret Covid-19, taču tā izskatīšanu atlika līdz Daniela Pavļuta apstiprināšanai veselības ministra amatā. Saeima vakar vakarā ministru apstiprināja.
VM izstrādātajā plānā pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tika saistīts ar AstraZeneca vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies. Plānā paredzēts, ka no AstraZeneca jau gada pirmajā ceturksnī saņems ap 424 000 vakcīnu, no BioNTech/Pfizer – ap 98 000, no CureVac – 63 000, no Moderna, kuras vakcīnu EZA reģistrēja 6. janvārī, – ap 42 000.
Pašlaik vakcinācijas plāns pret Covid-19 uzskatāms par projektu, bet joprojām aktuāli ir jautājumi, vai plānotie vakcīnu iepirkumi var nodrošināt nepieciešamo vakcīnu daudzumu, kāda ir prioritārās grupas – medicīnas darbinieku – atsaucība vakcinēties un informētība par vakcīnu un tās iedarbību.
Ne viss notiek, kā plānots
Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane stāsta, ka Eiropas Komisija jau pērn, sākot no vasaras, noslēdza līgumus ar vakcīnu ražotāju kompānijām, kuras prognozēja decembra beigās vakcīnas piegādāt ES dalībvalstīm. Pirmais līgums 2020. gada 27. augustā noslēgts ar AstraZeneca, tam sekoja nākamie līgumi ar citām kompānijām oktobrī un novembrī. Dalībvalstu uzdevums bija piecu dienu laikā pievienoties līgumam, un bija jāpieņem lēmums par vakcīnām, kas vēl nebija reģistrētas Eiropas Zāļu aģentūrā. Latvijā eksperti vērtēja kompāniju pieredzi vakcīnu ražošanā, prognozes par to pieejamību, loģistikas īpatnības u. tml.
"AstraZeneca, kas ražo mērķproteīna vakcīnu, sniedza visreālistiskākās prognozes par vakcīnu pieejamību un precīzākiem lietošanas noteikumiem, ja salīdzina, piemēram, ar BioNTech/Pfizer RNS vakcīnu, kas izmanto jaunu tehnoloģiju. Taču, pieņemot lēmumus, darba grupa izvērtēja riskus, un izvēlējāmies dažādu ražotāju piedāvātās vakcīnas, bet to efektivitāti salīdzināt nav korekti, jo klīniskie pētījumi vēl turpinās," skaidro J. Feldmane.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska, skaidrojot padomes lomu vakcīnu pret Covid-19 izvēlē, uzsver, ka tā ir neatkarīga zinātniska padome: "Mūsu ieteikumi ir rekomendējoša rakstura un balstīti zinātniskos pētījumos, taču mēs nelemjam par konkrētu vakcīnu iegādi. Sniedzām padomu par prioritāro grupu izvēli, konsultējām loģistikas un vakcinācijas procesu jautājumos, sniedzam pierādījumos balstītas rekomendācijas par konkrētu vakcīnu īpašībām un lietošanu. Iespējams, kādām no vakcīnām vēlāk būs priekšrocības konkrētām pacientu grupām."
"AstraZeneca un vīrusa vektora vakcīna ierosina ļoti labu šūnu imunitātes aizsardzību, kas ir ļoti būtiska vīrusu infekciju gadījumos," uzsver D. Zavadska un piebilst, ka ļoti svarīgi ir arī vakcīnas uzglabāšanas un loģistikas jautājumi. Piemēram, Pfizer loģistika ir vissarežģītākā, ar ļoti īsu vakcīnas izlietošanas laiku un piemērota lieliem vakcinācijas centriem, bet AstraZeneca nepieciešama tikai parastā vakcīnu ledusskapja temperatūra un izlietošanas laiks ir pat līdz diviem gadiem.
Vakcinācijas plānā paredzēts, ka turpmāk līdz marta beigām vakcinēto personu skaits sasniegs līdz 50 000 nedēļā. Vai būs šāds vakcinēto personu skaita pieaugums, atkarīgs no atsaucības un iesaistes. Kopš sākta vakcinācija, pagājušas tikai pāris nedēļas, tāpēc precīzi situāciju ir grūti prognozēt, norāda J. Feldmane.
Saprotamas ir arī šaubas
Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā (PSKUS) strādā ap 3000 darbinieku un atsaucība vakcinēties ir salīdzinoši liela. Jau pērn gada nogalē veikta darbinieku aptauja, lai noskaidrotu, kāda ir nostāja pret vakcinēšanos. Aptaujā piedalījušies ap 2000 darbinieku un 70 procentu atbildējuši, ka vakcinēsies. Iemesli, kāpēc atbilde bijusi "nē", bijuši ļoti dažādi, piemēram, atrodas pašizolācijā, ir augsta riska kontaktpersona vai ir Covid19 pozitīvs. "Vakcinācijas kalendāru organizējām tā, lai primāri vakcināciju nodrošinātu kolēģiem, kuriem ir darbs ar Covid pacientiem, bet patlaban ar šiem slimniekiem jāsaskaras praktiski visās nodaļās, ne tikai trīs speciāli izveidotajās, kurās atrodas 127 ar Covid sasirgušie," Dienai stāsta slimnīcas pārstāve Janita Veinberga. 2020. gadā no 28. līdz 30. decembrim vakcinējušies 1055 cilvēki, 7. janvārī tie kopumā jau ir 1271 cilvēks.
"Neviens nav sūdzējies par izteiktām blakusparādībām un atzīst, ka vakcīna pret Covid ir pat vieglāk paciešama nekā sezonālā gripas vakcīna. Jāsaprot arī cilvēciskais faktors – neziņa, bailes, šaubas –, bet, redzot, ka ar kolēģiem, kas vakcinējušies, viss ir labi, tas, iespējams, kalpojis kā iedrošinājums arī tiem, kuri vēl nevarēja izlemt. Vēl būtiski, ka mūsu kolēģis ir profesors Uga Dumpis. Viņā un viņa komandas cilvēkos ļoti ieklausāmies, tādēļ vakcīnas ļoti gaidījām, kā arī ļoti noslogotos kolēģus nodrošinājām ar uzticamu informāciju," stāsta J. Veinberga.
Plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka ne visai liela uzticība vakcīnai ir Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS). Kā Dienai stāsta slimnīcas pārstāve Gundega Gronska, kopējais slimnīcas un tās struktūrvienību darbinieku skaits ir 1548, bet gada nogalē trīs dienās vakcinējušies tikai 55 cilvēki. 28. decembrī slimnīca saņēma 175 devas Pfizer/BioNTech vakcīnu. DRS kapacitāte ļauj vakcinēt 20–25 cilvēkus dienā. Slimnīcā veiktā aptauja liecina, ka joprojām vakcinēties piekrīt aptuveni desmitā daļa darbinieku. Pārējie, iepazinušies ar informāciju par vakcīnām, vairāk uzticas AstraZeneca vakcīnai, un esot gatavi vakcinēties vēlāk.