Patlaban cietējas lomā ir visa sporta nozare, taču ir sektori, kas cietuši visvairāk, piemēram, privātās sporta (it īpaši ledus) halles. Tās lielākoties beigušas darboties jau kopš novembra, citas vēl agrāk. Šobrīd tajās atļauts trenēties tikai olimpiešiem un augstākās līgas komandu spēlētājiem. Tai pašā laikā infrastruktūra ir jāuztur, komunālie maksājumi jāsedz, daudziem ir arī ievērojami kredītmaksājumi, līdz ar to zaudējumi pieaug katru mēnesi.
Uzņēmēji rosina atsākt haļļu darbību, ievērojot visus drošības pasākumus, tostarp paredzot noteiktu platību katram dalībniekam (piemēram, 50 kvadrātmetru vienam cilvēkam) tā, lai zālē vai uz ledus vienlaikus varētu būt desmit sportistu, kuri uz treniņu varētu ierasties jau saģērbušies formas tērpos, tāpēc nebūtu jāizmanto ģērbtuves.
Sporta haļļu īpašnieki lūdz viņus atbalstīt arī finansiāli, lai palīdzētu segt kaut daļu izmaksu. "Šobrīd dīkstāves pabalstus saņem tikai darbinieki, un viņi, šķiet, nebūtu pretī tā turpināt "strādāt" visu gadu. Tai pašā laikā uzņēmējiem, tostarp treneriem, kas vairākums ir pašnodarbinātie, iet daudz sliktāk," Saeimas Sporta apakškomisijā situāciju ieskicēja pludmales volejbola sporta centra SIA Brazīlija līdzīpašnieks Andris Blaka. Viņš uzskata, ka privāto sporta haļļu īpašnieki ir nolikti negodīgas konkurences apstākļos un, ja tā turpināsies, "viss var beigties slikti". Skaidrs, ka neviens grants nedos iespēju nomaksāt visus tēriņus – gan par telpu nomu, gan kredītprocentus (saprotams, ka kredītbrīvdienas kaut kad beigsies), tomēr ir labāk nekā nekas.
Volejbola halles Beach Box valdes loceklis Renārs Tverijons arī atzina, ka granti ir mazāki nekā izmaksas, tomēr jebkurā gadījumā līdzšinējais valsts atbalsts bijis nozīmīgs. Viņš rosināja piemērot arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai arī vispār atcelt šo nodokli uz ārkārtējās situācijas laiku. Patlaban sporta centrā, kurā regulāri trenējās ap 100 bērnu, simboliskā režīmā laukā to turpina darīt tikai 25, tātad līdzekļu apgrozījums ir minimāls. Viņš varot salīdzināt šeit notiekošo ar situāciju kaimiņos. Tā kā uzņēmumam ir sporta centri arī Igaunijā, un, lai gan tur šobrīd situācija ir saspringta, līdz šim tie visi darbojās, tikai uz Ziemassvētku brīvdienām bija ciet, kamēr Latvijā visu laiku notiek "lēna un sāpīga mocīšana, kam neredz rezultātu".
Vēl ievērojamāki tēriņi ir ledus haļļu īpašniekiem. Ledus haļļu asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Miļuns vērsa uzmanību, ka katram sporta centram ir savas īpatnības, taču ledus hallēm tiešām situācija izvērtusies vēl smagāka nekā pārējām "kolēģēm". Tā viņa vadītā grantu saņēmusi tikai vienu mēnesi, jo uzņēmumam pieder vēl citas struktūrvienības un neizdevās izpildīt visus nosacījumus. No 11 hallēm lielākā daļa pieder pašvaldībām, kam situācija nav tik sāpīga kā privātpersonām, uzsvēra arī Mārupes ledus halles īpašnieks Juris Danče. Tā kā ledus jāuztur visu laiku un iekārtas jādarbina, tad elektrības tēriņi ir pamatīgi, nemaz nerunājot par visiem pārējiem. Ledus halles Kurbads valdes loceklis Renārs Slesarčuks ieteica ieviest subsīdijas, līdzīgi kā tas tiek darīts kultūras nozarē, kā arī iekļaut īpašā programmā sporta halles, ļaujot tām uzstādīt saules paneļus (šāds atbalsts iepriekš bijis industriālajiem objektiem).
Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Aleksejenko skaidroja, ka kopumā no valsts maciņa sporta infrastruktūrai novirzīti 700 000 eiro un šobrīd tiek strādāts "pie atbalsta mehānisma nomas maksas veidā un kvadrātmetriem". Tiesa, tas gan attieksies uz tirdzniecības centriem, taču šādā veidā var atbalstīt arī sporta centrus. Pirms tam vajadzīga diskusija ar nozares pārstāvjiem, cik lielā apjomā tas jānosaka. Arī EM atbalsta drošības noteikumu izstrādi, kas ļautu palēnām atvērt sporta objektus. R. Aleksejenko mudināja pieteikties uz esošajiem atbalsta mehānismiem arī pašnodarbinātos, piebilstot, ka pabalsts ir atkarīgs no tā, vai un kā cilvēks maksājis nodokļus.
Ē. Miļuns iebilda, ka nereti jāsagatavo tik daudz papīru, ka ieguvums neatsver patērētos resursus, – it īpaši tas attiecas uz hallēm, kurās ir daži darbinieki, kas saņem minimālās algas. R. Aleksejenko gan norādīja – pirms kritizēt jel ko, tomēr labāk pieteikties, jo atbalsta mehānismi šobrīd izveidoti ļoti ērti un vienkārši. Vienīgā papildu informācija, kas jāiesniedz, ir par uzņēmuma īpašumiem citos uzņēmumos. Jā, mazāks atbalsts ir tiem, kam ir maz darbinieku, bet lieli kapitālieguldījumi – par šādu uzņēmumu atbalstu tiks domāts. EM pārstāvis solīja jau pēc nedēļas pieķerties jautājumam par sporta haļļu atbalstu.
Sporta apakškomisijas vadītājs Sandis Riekstiņš (JKP) pauda cerību, ka izdosies nonākt pie kopsaucēja arī attiecībā uz sporta nozares atvēršanu. Ja EM solījumi paliks neizpildīti un nedēļas laikā jautājums netiks izkustināts, komisija pievērsīsies tam vēlreiz.