Tas ir saistīts ar hidroelektrostacijās (HES) saražotās elektroenerģijas lielo apjomu aprīlī, līdz ar to hidroresursu elektroenerģija Latvijā uzrādīja lielāku īpatsvaru saražotās elektroenerģijas struktūrā.
Vērtējot elektroenerģijas ražošanu un patēriņu Latvijā ikstundas griezumā, redzams, ka nakts stundās un brīvdienās pie zema patēriņa un zemas elektroenerģijas cenas elektroenerģijas ražošanas jaudas atslogojas un nozīmīgu patēriņa daļu sedz imports. Savukārt darbadienu dienas stundās, ja cena ir augstāka un elektroenerģijas ražošanai pievilcīga, palielinās gan HES, gan termoelektrocentrālēs saražotās enerģijas apjoms, nodrošinot Latvijas patēriņa segšanu un daļu enerģijas eksportējot. Šādā veidā Latvijas lielo elektrostaciju darbība samazina cenu svārstības diennakts ietvaros gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs.
Kopumā šā gada aprīlī vidējā elektrības biržas cena Latvijā saglabājās aptuveni iepriekšējo divu mēnešu līmenī un bija 30,71 eiro par megavatstundu (MWh). Arī Igaunijas un Latvijas cenas aprīlī daudz neatšķīrās, jo Igaunijas vidējā biržas cena bija 29,73 eiro par MWh, savukārt Lietuvas vidējā biržas cena aprīlī bija 33,03 eiro par MWh. Savukārt vidējā biržas cena aprīlī Somijā bija 27,25 eiro par MWh, kamēr Zviedrijas dienvidu daļā tā bija 22,17 eiro par MWh.
SPRK ieskatā, tas liecina par to, ka aprīlī starp Baltijas valstīm nebija ilgstošu starpsavienojumu jaudas pārslodžu - starp Igauniju un Latviju pārslodžu dēļ cenu starpība veidojās 16% jeb 115 stundas, bet starp Latviju un Lietuvu - 19% jeb 140 stundas no kopējā stundu skaita mēnesī. Salīdzinot vidējās svērtās elektroenerģijas biržas cenas Latvijā pa gadiem, šogad aprīlī tā bija zemāka nekā pagājušajā gadā aprīlī.
Aprīlī Zviedrijas un Lietuvas kabelis NordBalt tika noslogots par 55% no visa pieejamā laika virzienā no Zviedrijas uz Lietuvu, bet Lietuvas un Polijas kabelis par 46% virzienā uz Poliju, savukārt tikai par 7% virzienā uz Lietuvu. Tas joprojām liecina, ka daļa no Skandināvu elektroenerģijas caur Lietuvu nonāk Polijā. Kā liecina Nord Pool biržas dati, tad aptuveni 57% no Skandināvu elektroenerģijas, kas ienāk Baltijā caur NordBalt kabeli, nonāk Polijā, bet pārējais paliek Baltijā. Caur NordBalt kabeli saņemtā elektroenerģija veido aptuveni 15% no Lietuvas kopējā patēriņa aprīlī.
Brīžos, kad NordBalt kabeļa darbībā bija vērojami pārtraukumi vai kabelis bija pilnībā noslogots, elektroenerģijas cenu Baltijā ietekmēja cena Somijas cenu apgabalā - ja starpsavienojumi starp Somiju un Zviedriju bija pilnībā noslogoti, augstāka cena Somijā, salīdzinot ar Zviedriju, noteica augstāku cenu arī Baltijā.