Kā aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska, lieta ierosināta par Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma neatbilstību Satversmei.
Likumā noteikts, ka tiesneša mēnešalgu nosaka, to piesaistot valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Prokurora mēnešalgu nosaka, to piesaistot rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu, kā arī rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgu nosaka, to pielīdzinot valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram (12.mēnešalgu grupa) saskaņā ar likuma pielikumu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Augstākās tiesas (AT) Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece, Tieslietu padome uzskata, ka vienotās atlīdzības sistēmas līdzsvars ir izjaukts ar vairākkārtējiem grozījumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un ST sniegtais izvērtējums būs vērā ņemams arguments atalgojuma sistēmas sakārtošanai ne tikai attiecībā uz tiesnešiem un prokuroriem, bet arī plašākā valsts pārvaldes tvērumā.
Jautājumu Tieslietu padome skatīja pēc Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrības priekšlikuma, ko atbalstīja arī Latvijas Tiesnešu biedrība. Administratīvo tiesnešu biedrība norāda, ka ar Atlīdzības likumu noteiktais tiesneša atalgojums jau ilgstoši neatbilst tiesneša statusam Latvijas tiesiskajā iekārtā - valsts varas iestāžu konstitucionālajai nozīmei.
Iekļaujot tiesnešus vienotajā atalgojuma sistēmā, tiesnešu mēnešalga tiek pielīdzināta valsts tiešās pārvaldes iestādes augsti kvalificēta jurista mēnešalgai ar attiecīgu koeficientu. Līdzsvars tika izjaukts, kad tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem, bet tiesnešiem šādas tiesības liedzot. Tā rezultātā par līdzvērtīgām uzskatītās algas tiesnešiem kļuva pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.
ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 2017.gada 21.februārim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2017.gada 21.maijs.
LETA jau ziņoja, ka biedrība norādījusi, ka no tiesneša neatkarības principa izriet valsts pienākums noteikt tiesnešiem tādu atalgojumu, kas atbilstu tiesneša statusam, funkcijām un atbildībai, kā arī tiesneša amata pilnvaru termiņa laikā tas nevar tikt samazināts. Ar atalgojuma samazinājumu ir saprotama valsts funkcionāla nerīkošanās vai aktīva rīcība, kā rezultātā iepriekš noteiktais atalgojums kļūst neatbilstošs tiesneša statusam konstitucionāli tiesiskajā iekārtā.
Tāpat biedrībā skaidroja, ka kopš 2009.gada Atlīdzības likums ir ticis vairākkārt grozīts, taču šie grozījumi ir funkcionāli samazinājuši tiesnesim noteikto atalgojumu viņa pilnvaru termiņa laikā. Tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad tika atceltas konstitūcijai neatbilstošās Atlīdzības likuma normas par tiesībām tiesnešiem noteikt prēmijas un naudas balvas. Tāpat tiesnešu atalgojums netika grozīts pēc tam, kad Atlīdzības likumā tika atcelti ierobežojumi piemaksu un prēmiju izmaksai valsts pārvaldes darbiniekiem un tika mainīts pieļaujamo maksimālo piemaksu apmērs.
Tiesnešu atlīdzības līmenis vairs nav pielīdzināts augstāko ierēdņu atlīdzības līmenim. Piemēram, administratīvās tiesas tiesnešu mēnešalgas kļūst zemākas par valsts pārvaldes iestāžu administratīvo aktu sagatavotāju/izdevēju un iestāžu pārstāvju tiesā mēnešalgu, kā rezultātā kontrolētāja atlīdzība ir mazāka nekā kontrolējamā, kas sistēmiski ir absurdi, uzsver biedrībā. "Šādai rīcībai nav izņēmuma rakstura, tādēļ tā nav attaisnojama," norādīts vēstulē Tieslietu padomei.