ST priekšsēdētāja palīdze Līga Pauliņa informē, ka pieteikumu ST saņēmusi 13.februārī un tas nodots tiesnešu kolēģijai izlemšanai par lietas ierosināšanu vai atteikšanos to darīt. Lēmums jāpieņem mēneša laikā.
Kā Latvijas Televīzijas ziņu raidījumam Panorāma skaidroja advokāts Egils Radziņš, sūdzības iesniedzēju ieskatā patlaban tiek pārkāptas cilvēku tiesības lemt un rīkoties ar viņu īpašumu. Proti, saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 179.panta pirmo daļu lēmumu par sanācijas piemērošanu pieņem administrators, bet sanācijas plāns stājas spēkā pēc apstiprināšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) un kreditoru sapulcē. Ir zināms, ka FKTK savu atbildi sniegs februāra beigās, taču kreditoru sapulce vispār nav sasaukta.
Sūdzības iesniedzēji arī norāda, ka pretrunā Satversmē garantētajām tiesībām ir kārtība, kādā tiek atmaksāti atgūtie līdzekļi. Proti, prioritāri atgūtie līdzekļi tiek novirzīti Noguldījumu garantiju fondam, tad seko darbinieki un citi un tikai tad seko kreditori.
Pauls, kuram Krājbankā bija aptuveni 700 000 latu, no kuriem atgūti tikai 70 000 latu, raidījumam pauda viedokli, ka pašiem kreditoriem ir jālemj par to, kam atdot naudu. Viņš arī norādīja, ka neviens neuzskata par vajadzīgu viņu kā kreditoru oficiāli informēt, kas notiek bankā.
Pauls jau iepriekš izteicās, ka Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta. "Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts," sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un FKTK atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic. Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.