Runājot par darāmajiem darbiem EP, Staķis pauda cerību, ka izdosies panākt, ka EP tiek izveidota Aizsardzības komisija, kā patstāvīga komisija. Tieši aizsardzības jautājumi esot tie, kuru dēļ viņš esot politikā.
Staķis pauda vilšanos par vēlētāju zemo aktivitāti, jo viņam šķitis, ka šajās EP vēlēšanās cilvēki izrādīs lielāku aktivitāti. "Es ļoti ceru uz aktīvu iedzīvotāju rīcību šodien," sacīja Staķis, piebilstot, ka EP esot interesantas ar to, ka tās vienmēr ir neprognozējamas, jo nekad nevar zināt, kuras partijas un politiķus ievēlēs.
Viņš pusi no savas kampaņas veltījis tikai tam, lai aicinātu cilvēkus uz vēlēšanām, tajā skaitā arī ar biedēšanu par to, kas notiks, ja cilvēki neatnāks uz vēlēšanām. "Būtu ļoti labi, ja vismaz 100 cilvēku klausītu manam aicinājumam un atnāktu uz vēlēšanām," sacīja politiķis.
Viņš atzina, ka "Progresīvie" priekšvēlēšanu aģitācijā uzrunājuši cilvēkus tajās pilsētās, kur viņiem esot vislielākais atbalsts. Latgalē, kur ir viszemākā vēlētāju aktivitāte, viņš bijis tikai vienreiz.
Staķis uzskata, ka zemā vēlētāju aktivitāte ir skaidrojama arī ar to, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs "(KNAB) neļauj politiķiem rīkot tikšanās ar skolēniem skolās. "Ja mēs gribam augstāku vēlētāju aktivitāti, tad ir jāļauj politiķiem uzrunāt jauniešus skolās," rosināja politiķis, kurš, būdams Rīgas mērs, esot daudz apmeklējis skolas un runājis ar jauniešiem.
Staķis uzskata, ka politiķu kļūda ir arī tā, ka viņi vadās tikai pēc socioloģisko aptauju rezultātiem un ne vienmēr ir gatavi uzrunāt plašāku auditoriju.
Jau vēstīts, ka EP vēlēšanu dienā Latvijā durvis vēruši 945 iecirkņi.
EP vēlēšanās balsot varēs no plkst.8 līdz 20, informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
EP vēlēšanās līdz sestdienas plkst.12 nobalsojuši kopumā 270 936 vēlētāju jeb 17,58% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.
Tostarp sestdien līdz plkst.12 vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 141 059 vēlētāji jeb 9,15% no kopējā vēlētāju skaita, bet atrašanās vietā - 941 jeb 0,06% balsstiesīgo.
Tādējādi šogad aktivitāte EP vēlēšanās līdz plkst.12 kopumā ir mazāka nekā iepriekšējās EP vēlēšanās, taču iepriekšējās vēlēšanās lielāka aktivitāte bija iepriekšējā balsojumā, kamēr šogad nedaudz lielāka aktivitāte ir balsošanas dienā.
Iespēja balsot būs arī 50 vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs.
Latvijā trīs iepriekšējās balsošanas dienās EP vēlēšanās nobalsojuši 128 938 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publiskotā informācija.
Trīs iepriekšējās balsošanas dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē - 41 768 jeb 10,54%, tālāk seko Rīga - 45 274 jeb 7,85% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 16 771 jeb 8,29% vēlētāji, Kurzemē 14 712 jeb 8,32% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē - 10 413 jeb 5,51% balsstiesīgo.
Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, kur nobalsojuši 1396 jeb 17,63% balsstiesīgo, bet mazākā - Rēzeknes novadā Latgalē, kur balsojuši 1002 vēlētāji jeb 4,26%.