Taču nesen BCB un vairākās apkārtnes, tajā skaitā kaimiņu lietuviešu, bibliotēkās noslēdzās vērienīgs pārrobežu sadarbības projekts, kas būtiski palielināja publisko zināšanu krātuvju vērtību.
Naudu savu daudzo attīstības ieceru īstenošanai BCB vadība atrada uz Eiropas Savienības (ES) paplātes - tik vien kā bija jāprot paņemt. Uzzinot par Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas devīgumu veiksmīgām idejām, BCB vadība kopā ar Bauskas novada domes Attīstības nodaļu sāka darbu - radīja koncepciju un sadraudzējās ar partneriem - blakus esošajā Rundāles novadā, kā arī aiz topogrāfiskās robežas - Lietuvā - Pasvales, Pakrojas un Biržu rajonā. Pulciņam piebiedrojās arī uzņēmēju klubs Bauska'97.
Jaunums mūsu pusē
Sarežģītais nosaukums Uzņēmējdarbības atbalsta bibliotēku pārrobežu sadarbības tīkla izveidošana ietver vienkāršu mērķi - padarīt bibliotēku par vietu, kur esošie un topošie uzņēmēji var izglītoties un gūt atbalstu izaugsmei. Divos gados (2012-2014) tas pārtapa īstenībā, un Zemgale ieguva deviņas biznesa atbalsta bibliotēkas - Bauskā un tās novada Gailīšu, Brunavas, Codes, Īslīces, Ceraukstes, Codes un Brunavas pagastā, kā arī Rundāles novada Svitenes pagastā, jo «visam nav jānotiek tikai centrā», kā uzskata BCB vadītāja Baiba Tormane. Sarunā ar Dienu viņa atzīmē, ka biznesa bibliotēkas Latvijā esot jaunums, kamēr citās valstīs zināšanu krātuves kā uzņēmējdarbības atbalsta centri darbojoties jau ilgstoši. Rezultātā uzņēmīgiem cilvēkiem draudzīgas kļuvušas arī trīs bibliotēkas projektā iesaistītajos Lietuvas rajonos.
Visur iegādātas vērtīgas grāmatas, moderns aprīkojums, kas ļauj strādāt individuāli vai rīkot bibliotēkā lielākus pasākumus. Tāpat izveidotas un aprīkotas ērtākas darba vietas, kur uzņēmēji, pašnodarbinātie, bezdarbnieki, studenti un ikviens iedzīvotājs var atrast noderīgu informāciju. Piemēram, BCB un vēl trīs bibliotēkas projektā tikušas pie elektronisko grāmatu datubāzes EBSCO. Tomēr tas nav viss - par projekta ietvaros apgūtajiem kopumā vairāk nekā 800 tūkstošiem eiro izremontētas vēl arī četras bibliotēkas. Pilnībā rekonstruēta Īslīces pagasta Rītausmās esošā un ēkā izbūvēts arī pacēlājs, lai grāmatas un žurnāli, kā arī biznesa atbalsta punkts būtu pieejams iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem un māmiņām ar maziem bērniem ratiņos.
Bezdarbniekus virza biznesā
Naudas pietika arī tehnisko projektu izstrādei jaunu bibliotēku būvniecībai Biržos un Bauskā. Pēdējai, lai rasējumus pārnestu realitātē, vajadzīgi apmēram seši miljoni eiro, un arī šajā gadījumā skats pavērsts ES struktūrfondu sniegto iespēju virzienā. Tikmēr Biznesa nodaļa BCB iekārtota lasītavas telpā - plauktos glīti rindojas īpaši atzīmētas grāmatas, ap galdiem sastumti jauni krēsli, bet uz galdiem novietoti jauni datori, kā arī mapes ar apkopotiem padomiem pirmo soļu speršanai uzņēmējdarbībā. Bauskas biznesa bibliotēkas vadītāja Ērika Pelcere ar lielu aizrautību stāsta: "Mēs šeit audzinām jaunos biznesmeņus - skolotāji ved audzēkņus padziļināt zināšanas ekonomikā, rakstīt pētniecības darbus, nāk arī augstskolas filiāles studenti. Vēl pie mums darbojas mazā biznesa skoliņa 2.-5. klašu skolēniem, stāstām viņiem saprotamā valodā par reklāmu, naudu, rīkojam radošas darbnīcas." Pārrobežu projekts iedvesis bibliotēkā jaunu elpu - tā sadarbojas ar skolēnu mācību uzņēmumiem, rīko profesionālās pilnveides grupas, tikšanās ar uzņēmējiem un lektoriem, māca lietot e-resursus. Savukārt bezdarbniekus, kuri uz bibliotēku nāk meklēt vakances, bibliotekāres uzrunā un iedvesmo kļūt pašiem sev par darba devējiem. Pelcere norāda, ka biznesa bibliotēkas galvenais mērķis ir iedvesmot jauniešus augt nevis par darba ņēmējiem, bet devējiem, kas rada savus produktus un pakalpojumus un prot tos pārdot. Bibliotekāres ir gatavas būt mentores šajā ceļā un norādīt virzienus, kur atrodama noderīga informācija.
Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programma ir viena no pamanāmākajām ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Iepriekšējā piecu gadu perioda finansējums ir apgūts, un par to īstenoti 129 projekti, katrā no tiem sadarbojušies vismaz divi partneri - no Latvijas un Lietuvas, bet kādā iesaistīto skaits sasniedzis pat 16.
Pērn septembrī apstiprināšanai Eiropas Komisijā iesniegta jaunā programma, un plānots, ka pirmie projektu konkursi varētu tikt organizēti jau šā gada vidū, atklāj Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas pārstāve Agnese Jasenoviča.
Taču Latvijā darbojas arī vairākas citas pārrobežu sadarbības programmas, un tās pārraugošajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda, ka nākamajā piecgadē mūsu valsts kapitālsabiedrības, pašvaldības un nodibinājumi varēs iesaistīties piecās pārrobežu sadarbības programmās - ar Lietuvu un papildus arī ar Baltkrieviju, Igauniju, Zviedriju, Somiju, kā arī ir jaunums - partnerības iespēja ar Krieviju. "Kopējā piešķirtā ERAF finansējuma aploksne Latvijai Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem 2014.-2020. gada periodā ir 93,6 miljoni eiro," atklāj VARAM Attīstības instrumentu departamenta vecākā eksperte Jūlija Jakovļeva.
Nevadīt uzreiz
Skandināvijas un Baltijas valstis ir aktīvākās pārrobežu projektu īstenotājas visā ES, kas liecina, ka šejienes amatpersonu, ierēdņu un dažādu biedrību vadītājiem augsts pacietības līmenis un idejas vārdā viņi gatavi izpildīt daudzas formalitātes. Prasību un noteikumu, ko vienā vārdā var dēvēt par birokrātiju, ar ES fondiem saistītajās programmās ir patiešām daudz, tāpat jārēķinās ar ievērojamu laika patēriņu un izskan viedoklis, ka stingrās prasības, iespējams, ir veids, kā ierobežot ES naudas tīkotāju loku. Pašvaldībās un ministrijās gan ir īpašas nodaļas, kuru darbinieki specializējušies tieši ES projektu rakstīšanā un to īstenošanā, piemēram, rīkojot iepirkumus, plānojot darbus un rakstot atskaites, un minētos soļus regulē īpaši Ministru kabineta noteikumi. Taču projekta uzrakstīšana negarantē finansējuma saņemšanu: "Projektu atlase notiek atklātā konkursā, projekti tiek izvērtēti pēc administratīviem un kvalitātes kritērijiem," atklāj Jakovļeva, piebilstot, ka nauda tiekot projektiem, kas saņēmuši lielāko punktu skaitu. Tiem pieteicējiem, kuriem nav pieredzes pārrobežu sadarbības projektos, ministrijas pārstāve iesaka neuzņemties uzreiz vadošā partnera lomu, bet gan piebiedroties kādai pieredzējušai komandai vai atrast partnerus, kam ar pārrobežu sadarbības projektiem jau bijusi darīšana.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā