Ministrs Juris Pūce (A/P), kurš pirmdien Liepājā tikās ar deviņu pašvaldību deputātiem, sola nedēļas laikā šo piedāvājumu izvērtēt. Līdzīgs priekšlikums esot izskanējis arī Rēzeknē – pilsēta saglabātu savu statusu, bet Rēzeknes novada centrs varētu būt Viļānos. Konceptuālu ziņojumu valdībai VARAM plāno iesniegt augusta vidū.
Zaudētu konkurētspēju
Saruna ar Liepājas un apkārtējo astoņu novadu deputātiem, kas norisinājās Lielā dzintara zālē ar acīgākiem apmeklētājiem smīnu izraisošu nosaukumu Eksperimentālā skatuve, bija jau divdesmit sestā Pūces vizīte Latvijas pašvaldībās saistībā ar reformu. Tajā, kā ierasts, ministrs un ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs iepazīstināja ar argumentiem, datiem un pētījumiem, kas pamato pārmaiņu nepieciešamību. Pūce uzsvēra, ka jau puse Latvijas pašvaldību neizpilda novada veidošanas noteikumus, tajā pašā laikā funkciju apjoms visām ir vienāds. Tā kā iedzīvotāju skaits turpina samazināties un sabiedrība noveco, arvien vairāk pieaugs uzturēšanas un sociālie izdevumi. "Ja neko nemaina, visi attīstības izdevumi tiks izlietoti uzturēšanai," piebilda ministrs un informēja, ka potenciālais ietaupījums, veicot ATR, būtu 189 miljoni eiro.
Liepāja ir viena no veiksmīgākajām pašvaldībām, lai gan šeit joprojām ir daudz neapgūtu industriālo teritoriju, atzina pētnieks Turlajs. Taču Liepājai joprojām nav izdevies atraisīt pilsētas kūrorta potenciālu, ir jārēķinās ar tuvu esošajām Lietuvas ostas un kūrortpilsētām Klaipēdu un Palangu. Ārpus Liepājas esot zema uzņēmējdarbības aktivitāte. Uzņēmējdarbībā radītā pievienotā vērtība Liepājai kopā ar Grobiņu un citām tās pievārtes apdzīvotajām teritorijām ir 372 miljoni eiro, salīdzinājumam Aizputei – 12,4, bet Priekulei – 4,4 miljoni eiro. Apvienotais Liepājas novads, pēc VARAM aprēķiniem, pievienotās vērtības apjoma ziņā (458,6 milj. eiro) būtu otrs lielākais no 35 jaunajiem novadiem, bet, rēķinot pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, – desmitais no 35. Platības ziņā Liepājas novads būtu lielākais, bet iedzīvotāju skaita ziņā – trešais lielākais Latvijā (pēc Rīgas un Daugavpils). Tomēr nelabvēlīgā demogrāfiskā situācija, īpaši nomaļākajos pagastos, neļaušot izvairīties no tālākas depopulācijas, un sagaidāms, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits apvienotajā Liepājas novadā saruks par 18% un būs ap 85 tūkstošiem.
Tik pesimistiskām prognozēm gan nepiekrita Liepājas mērs Jānis Vilnītis (LRA). "Tādi mērķi [desmit gados zaudēt 20 000 iedzīvotāju] pilsētai nevar būt. Es to nepieļauju, mēs redzam kaut ko citu," viņš uzsvēra un pauda neizpratni, kādēļ Liepājai būtu jāzaudē republikas pilsētas statuss, ja reiz tā izpilda visus likumā noteiktos kritērijus. Vilnītis uzskata, ka reforma samazinās Liepājas konkurētspēju. "Mēs varam pazaudēt spēju konkurēt ar pilsētām, ar kurām šobrīd konkurējam – Klaipēdu, Tartu, Tallinu, Palangu. [..] Cietīs visa valsts," norādīja Liepājas mērs. Viņš arī apšaubīja vairākus VARAM prezentācijā minētos datus, tostarp par izglītību un nodarbinātību.
Atšķirīgas stratēģijas
Gan Liepājas domes vadība, gan apkārtējie novadi, kuri apvienojušies zem nosaukuma Lejaskurzeme, ir vienisprātis – pilsētas un apkārtējo novadu mērķi ir atšķirīgi. Liepājai būtiski ir attīstīt lidostu, dzelzceļu, ostu un industriālos parkus, bet novados prioritātes ir lauki, meži un meliorācijas projekti. "Tā ir cita pasaule, citas stratēģijas. Saliekot mūs kopā, veidojas pietiekami daudz pretrunu. Ir liels risks, ka varam uzsākto tempu zaudēt," norādīja Vilnītis, piedāvājot citu risinājumu – Liepāja vismaz reformas sākuma posmā tiek saglabāta kā atsevišķa teritoriālā vienība, bet apkārtējie novadi ir vienota administratīvā teritorija. Tāpat būtu jāizstrādā atsevišķs galvaspilsētas likums, jo Rīga nav salīdzināma ar vidējo situāciju Latvijas pašvaldībās.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 1. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
murgs