Saņemot starptautisko aizdevēju palīdzību, Latvija no EK aizņēmās visvairāk - 2,9 miljardus eiro (2,04 miljardus latu). EK gadījumā pēcprogrammas uzraudzība varētu ilgt līdz 2015.gadam. Savukārt Starptautiskā Valūtas fonda pēcprogrammas uzraudzība varētu beigties pavisam drīz, jo Latvija grib šo aizdevuma daļu atmaksāt ātrāk. Šogad viena aizdevēju pēcuzraudzības vizīte bija maijā, bet otra būs novembra beigās.
Jau ziņots, ka novembra otrajā pusē Latvijā ieradīsies starptautisko aizdevēju pēcuzraudzības misija, kas vērtēs arī nākamā gada valsts budžetu un Latvijas makroekonomiskos rādītājus. Patlaban tiek plānots, ka pēcuzraudzības misija notiks no 14.novembra līdz 27.novembrim. Pēcuzraudzības misijā piedalīsies Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas eksperti.
Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis iepriekš skaidroja, ka pēcuzraudzības misija īpaši daudz neatšķirsies no tā, kā tās norisinājās iepriekš aizdevuma programmas laikā. Galvenās lietas, par kurām interesēsies mūsu partneri, būs strukturālo kritēriju izpilde, kas tika fiksēti saprašanās memorandā, kā arī nākamā gada valsts budžets un makroekonomiskie rādītāji.
Jau rakstīts, ka par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardu latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās EK, Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tomēr Latvija neizmantoja pilnā apmērā pieejamo aizdevuma finansējumu. Latvija aizdevuma programmā kopumā izmantoja 4,4 miljardus eiro jeb trīs miljardus latu.
Starptautiskā aizdevuma programmas atmaksa sākta šogad, savukārt pēdējais maksājums Latvijai jāveic 2025.gadā, liecina Valsts kases mājaslapā publicētā informācija.