Nesen Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāvji iesniedza mūsu valdībai savas kārtējās rekomendācijas. Kuras ir vissvarīgākās iniciatīvas?
Jā, 31. maijā notika pasākums, kuru mēs dēvējam par Augsto padomi – tā ir Ārvalstu investoru padomes Latvijā ikgadējā tikšanās ar valdību, kurā mēs iesniedzam valsts amatpersonām atsevišķu rekomendāciju apkopojumu par to, kas, mūsuprāt, būtu darāms, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un konkurētspēju investīciju piesaistē. Ieteikumi ir saistīti arī ar mūsu Ārvalstu investīciju vides indeksu, kurš tika publiskots janvāra pirmajā pusē un kura pamatā ir intervijas ar Latvijā strādājošajiem ārvalstu investoriem, starptautisko kompāniju vadības pārstāvjiem. Šis indekss ļauj mums skatīt ekonomikas attīstības tendences ārvalstu investoru acīm, tostarp problēmas, ar kurām šie uzņēmēji saskaras Latvijā. Jaunākais indekss savukārt nepārprotami uzrāda trīs ārvalstu investoru interešu zonas, ja vēlaties, trīs sāpīgos punktus, kas ietekmē investoru darbību.
Pirmais no tiem ir darbaspēka pieejamība. Tā ir problēma, par kuru ir runāts jau ilgāku laiku, kura ir raisījusi satraukumu, taču tas, ko mēs redzam šobrīd, vairāk nav tikai potenciālais riska faktors, šī problēma jau ir materializējusies. Mums jau trūkst darbaspēka, turklāt runas nav tikai par augsti izglītotiem darbiniekiem ar īpašām prasmēm un kompetencēm, bet arī par darbaroku trūkumu tādās jomās kā viesmīlība, mazumtirdzniecība un citās nozarēs, kurās nepastāv kādas augsta līmeņa specifiskas prasības strādājošajiem. Ir daudz vienkāršu profesiju, kuras automatizēt ir problemātiski vai pat neiespējami, ir vajadzīgi cilvēki, darbarokas izaugsmes nodrošināšanai, taču šo darbaroku skaits ir ierobežots. Šis fakts savukārt ir kļuvis par iemeslu investoru satraukumam, viņiem nākas pārskatīt un mainīt plānus, tostarp parādās gadījumi, ka investors tieši darbaroku trūkuma dēļ izlemj ieguldīt līdzekļus nevis Latvijā, bet kādā citā valstī. Zemi bezdarba procenti nacionālā līmenī, protams, ir pozitīvs rādītājs, taču tajā pašā laikā tas ir arī parametrs, kas liecina par ierobežotām izaugsmes iespējam darbaspēka deficīta dēļ.
Šī problēma ir arī cieši saistīta ar darbaspēka kvalitātes, izglītības, izglītības sistēmas jautājumu. Šajā ziņā mēs uzskatām, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai, universitātēm un augstskolām ir nepieciešamas pārvaldības reformas. Augstākajām mācību iestādēm ir nepieciešama tāda pārvaldība, kas ļautu tām mainīties līdzi straujas pārmaiņas piedzīvojošajai mūsdienu sabiedrībai, uzņēmējdarbības videi. Lai izveidotu stabilu saikni starp mācību iestādēm un darba tirgu, ļaujot orientēties uz darba tirgus prasībām, nodrošinātu studējošos ar tām kompetencēm, kas ir pieprasītas šajā tirgū. Tas ir viens no tiem ieteikumiem, kuru mēs paši uzskatām par ļoti svarīgu, un vienlaikus arī nepieciešams solis, lai Latvija iespējami ātrāk kļūtu par augstas pievienotās vērtības ekonomiku.
Trešais īpaši uzsvērtais punkts savukārt ir digitalizācija valsts pārvaldē, nepieciešamība padarīt ievērojami efektīvāku digitālo komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts iestādēm. Mūsuprāt, pašreizējais piedāvājums nav orientēts uz lietotājiem tādā ziņā, ka bieži nav ērts, intuitīvi viegli saprotams. Rezultātā komunikācija ir neērta un laikietilpīga, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kamdēļ e-pakalpojumu izmantošanas ziņā Latvija atpaliek no kaimiņiem. Mēs uzskatām, ka valsts pārvaldes e-pakalpojumus uzņēmēju saziņai ar valdību un valdības saziņai ar uzņēmējiem ir nepieciešams pārskatīt un optimizēt, vadoties no lietotāja pieredzes, nevis valsts pārvaldes viedokļa. Padarīt tos maksimāli ērtus un efektīvus tieši šo pakalpojumu lietotājam.
Kopumā šim virzienam, ieskaitot jaunu digitālo pakalpojumu radīšanu, ir liels attīstības potenciāls, tostarp digitalizācija ir priekšnoteikums ēnu ekonomikas mazināšanai, un, lai šo potenciālu izmantotu, mēs aicinām valdību izveidot īpašu amatu, teiksim, informācijas lietu ministra, kaut gan amata nosaukums nav tik svarīgs, kuru ieņemtu cilvēks, kas valsts pārvaldē koordinētu un virzītu visus šos jautājumus.
Tādi jautājumi kā korupcija, ēnu ekonomika – cik liela vērība ir piešķirta tiem?
Korupcija publiskajā sektorā un ekonomiskie noziegumi, protams, ir vēl viens problemātiskais punkts. Šeit jautājums ir ne tikai par amatpersonu likumpārkāpumiem, piemēram, organizējot publiskos iepirkumus vai veicot kādas citas šaubīgas darbības, bet arī par strukturālu trūkumu banku sistēmā novēršanu. Šeit runa pamatā ir par cīņu pret naudas atmazgāšanu, citiem nelikumīgiem finanšu darījumiem. Pastiprinot cīņu pret naudas atmazgāšanu, vienlaikus mazināsies arī korupcijas iespējas.
Aktuāls jautājums ir arī cīņa ar ēnu ekonomiku, vēl jo vairāk tāpēc, ka Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā jaunais pētījums diemžēl liecina, ka tās daļa tautsaimniecībā pieaug. Problēma attiecīgi ir ne tikai ēnu ekonomikas daļa absolūtajos skaitļos, daudz satraucošāka ir dinamikas līkne, fakts, ka ēnu ekonomikas daļa pieaug. Tā nevis nedaudz samazinās, bet gan nedaudz palielinās, un Latvija šajā ziņā atšķiras no savām kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas. Galvenā ēnu ekonomikas problēma ir tur, ka, jo lielāka ir tās daļa tautsaimniecībā, jo vairāk rodas problēmu ar godīgu spēli (fair play), godīgu konkurenci. Šajā ziņā arī pilnībā saskan Ārvalstu investoru padomes un Latvijas valdības viedoklis: mēs visi vēlamies godīgu spēli, godīgu konkurenci, jo tās ir lietas, kas veicina kopējo ekonomisko attīstību.
Jūs piedāvājat arī konkrētus problēmu risināšanas veidus vai pamatā aprobežojaties ar šo problēmu definēšanu?
Jautājumi, kurus esam izvirzījuši priekšplānā, Latvijai ir aktuāli jebkurā gadījumā, par tiem tiek runāts, tiek piedāvāti iespējamie problēmu risināšanas veidi. Mēs, Ārvalstu investoru padome, savukārt esam ieinteresēti godīgā konkurencē, sakārtotā uzņēmējdarbības vidē un attiecīgi atbalstām vai aicinām ieviest tos risinājumus, par kuriem uzskatām, tostarp balstoties uz līdzīgu pieredzi citās valstīs, ka tie vislabāk atbilst šiem mērķiem.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 10. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Savā valstī maksā algas,
Lētā darbaspēka tīkotāji
Sociķu imperiālisma āža kāja