Fīrmanis norādīja, ka tiesa jūnijā nospriedusi solidāri piedzīt zaudējumus vairāk nekā 15 miljonu eiro apmērā no septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem, kuri bez pietiekama saimnieciska pamatojuma esot izsnieguši vairākus aizdevumus Seišelu salās un Kiprā reģistrētām komercsabiedrībām un pārņēmuši to nodrošinājumus.
Latvijas krājbankas administrators KPMG Baltics prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas bankai radušies laikā līdz maksātnespējas procesa sākšanai, cēla 2015.gadā.
Plašākus komentārus par lietu Fīrmanis nesniedza, jo lieta tika skatīta slēgtās sēdēs.
Kā aģentūru LETA informēja tiesā, patlaban lieta ar blakus sūdzību ir nonākusi Rīgas apgabaltiesā. Spriedums vēl nav pārsūdzēts.
Fīrmanis norādīja, ka 2016.gada maijā arī Anglijas Augstākā tiesa pasludināja spriedumu, atzīstot "Latvijas krājbankas" faktisko vairākuma akcionāru un bijušo padomes locekli Vladimiru Antonovu par vainīgu zaudējumu nodarīšanā bankai, kas radušies noteiktu bankas veikto darījumu rezultātā. Spriedumā ir teikts, ka bankai ir nodarīti zaudējumi 60 499 567 eiro un 30 762 458 dolāru apmērā.
Kā ziņots, 2011.gada nogalē Latvijas krājbankā tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa Latvijas krājbanku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome nolēma apturēt visu Latvijas krājbankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Policija par notikušo sāka izmeklēšanu.
Latvijas krājbankas kriminālprocesā aizdomās par piesavināšanos lielā apmērā tika turēts bijušais bankas prezidents Ivars Priedītis, bankas līdzīpašnieks Antonovs, kā arī bijušie bankas valdes locekļi Dzintars Pelcbergs un Mārtiņš Zalāns. Šajā kriminālprocesā izmeklētāji 2011.gadā aizturēja arī bijušo bankas valdes locekli Svetlanu Ovčiņņikovu.