Tuvojoties Ziemassvētkiem, šīs summas tikai aug, jo līdzās ierastajiem tēriņiem par tualetes papīru, ziepēm vai trauku mazgājamo līdzekli bērnudārzam var nākties maksāt arī par sarīkotajām svinībām, kā arī dāvanām audzinātājām un auklītēm. Daļa vecāku to sauc par izspiešanu, citi vaicā - vai tad paša miesīgam bērnam žēl?
Augstskolu pabeigt lētāk
«Ar šausmām gaidu, kad būs izlaidums. Kas būs jāpērk dāvanā, pametot dārziņu, un cik liels personāls būs jāapdāvina,» nobažījusies kāda Rīgas bērnudārznieka mamma Dagnija. Viņa ironizē, ka Latvijā lētāk sanāk absolvēt augstskolu, nevis bērnudārzu - neesot dzirdēts, ka pēc bakalaura grāda saņemšanas universitātei dāvina ledusskapi vai veļas mazgājamo mašīnu. Fonda naudas ievākšana Dagnijas atvases bērnudārzā esot kategoriskā formā. Iebilst varot, bet tādā gadījumā pretī tiek saņemti iznīcinoši skatieni un nopūtas. «Diemžēl secinu, ka arī audzinātāju attieksme pret bērniem iespaidojas no aktīvo mammuču naudas vākšanas centieniem,» viņa saka.
Kāda mamma, kuras bērns šogad sāka apmeklēt Rīgas 49. pirmsskolas iestādi, joprojām nav sapratusi, kur tiek iztērēti viņas fonda naudā katru mēnesi iemaksātie trīs lati, kas no visas grupiņas kopā veidojot 75 latus lielu summu. Papildus tam vecākiem ir jānodrošina saimniecības preces. Bērnudārza vadītājas pienākumu izpildītāja Vineta Jonīte no komentāriem atteicās, jo šajā amatā viņa esot tikai dažas nedēļas un ar situāciju nav paguvusi iepazīties. Iepriekšējā vadītāja no pienākumu pildīšanas tika atstādināta, jo bērnudārzā tika konstatēta bērnu uzņemšana bez rindas. Par notikušo KNAB sāka izmeklēšanu, kas joprojām turpinās. Mamma, kura informēja Dienu par situāciju šajā bērnudārzā, pieļauj, ka iepriekšējā vadītāja varētu būt vainojama arī līdzekļu izsaimniekošanā, jo iestādei esot parādi gan par ēdināšanu, gan veļas mazgāšanu.
Pēc Dienas lasītāju pieredzes stāstiem noprotams, ka ar līdzīgām situācijām vecāki sastopas arī ārpus Rīgas. «Rēzeknes Auseklītī mazmeitiņas grupiņā obligātā kārtā jāmaksā 15 latu, jo jāpērk dāvanas audzinātājām un tā tālāk. Ja pamēģināsi iebilst pašpārliecinātajai vecāku komitejas galvai, dabūsi dzirdēt, kāds nabags un nepateicīgais esi, un bērns arī ikdienā dabūs just. Tāpēc mammītes klusē, kaut gan ar minimālo algu un diviem bērniem tā ir liela nauda, kas ģimenes iztikai būs jāatrauj,» raksta kāda vecmāmiņa.
Liela taupība arī nepatīk
Tiesa, nav iespējams noteikti apgalvot, ka visi vecāki blakus maksājumus sedz tikai pārējo spiediena dēļ. «Man šī kasīšanās jau sāk krist uz nerviem. Ka tik nu kaut ko par daudz nesamaksājam! Bet neviens taču to neliek darīt! Var taču sēdēt ar bērnu mājās, un nebūs jāstreso, ka kāds latiņš savam bērnam jāatlicina! Ja gribas, lai viss ir par velti, vajadzēja turpināt celt komunismu, tur taču mums to solīja...» raksta portāla Diena.lv lasītājs Jancis. Līdzīgu viedokli pauž arī kāda talsniece, kura papildu maksājumus pašvaldības bērnudārzā sedz labprāt. Viņa novērtē audzinātāju pašiniciatīvu un centību bērnu labā, tāpēc par samaksāto naudu viņai ne mirkli neesot šaubu.
Savukārt Linda, kuras meita apmeklē kādu Rīgas bērnudārzu, varbūt pat būtu priecīgāka, ja audzinātājas nebūtu tik taupīgas. No vecākiem fonda naudā reizi pusgadā iekasējot piecus latus, par kuriem iegādājas mācību materiālus. Pārējās nepieciešamās lietas, ievērojot lielu taupības režīmu, nodrošina pats bērnudārzs, bet Linda uzskata, ka tas bērniem nāk par sliktu. Piemēram, mazajiem jāzīmē uz sīkiem papīra atgriezumiem, bet no pedagoģijas viedokļa bērna attīstībai piemērotākas esot liela izmēra lapas. Savukārt bērnudārza sarūpētais tualetes papīrs esot tik zemas kvalitātes, ka bērniem rodoties ādas alerģija.
Prasīt naudu nedrīkst
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde saka - līdzekļu ziedošana bērnudārzam ir vecāku brīva griba, nevis pienākums. «Nedrīkst izveidoties situācija, ka vecāki tiek aicināti finansēt iestādes saimnieciskos izdevumus, piemēram, tualetes papīru, papīra dvieļu un ziepju iegādi,» viņa saka. No pašvaldības līdzekļiem tiekot segti bērnudārza komunālie maksājumi, ēkas infrastruktūras uzturēšanas izdevumi, kā arī pedagogu un saimnieciskā personāla atalgojums. Tāpat katram bērnam no pašvaldības līdzekļiem gadā tiek piešķirti 18 latu, kas paredzēti visu veidu inventāra, mācību līdzekļu, saimniecības un kancelejas preču, kā arī rotaļlietu iegādei un nelieliem remontiem. Tiesa, bērnudārzam ir ļauts saņemt ziedojumus, tomēr saimniecības preces par šo iegādāties nedrīkst.
Līdzīgu viedokli pauž arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa - vecākus ļauts informēt par iespēju ziedot, tomēr naudu pieprasīt nav pieļaujami. «Atsaukties vai neatsaukties aicinājumam ir katra vecāka brīva izvēle,» viņa saka.