"Spriedums nenozīmē, ka sadarbība nav notikusi, vienkārši šobrīd Latvija nav spējīga savākt dokumentus un pierādīt, kāda sadarbība ir bijusi un kāds bija tas informācijas saturs, ko persona [VDK] ir sniegusi, jo dokumenti ir aizvesti prom [uz Maskavu],” uzskata tiesnesis Stukāns.
Vēl skarbāku viedokli pauda bijušās VDK dokumentu izpētes komisijas, tagad Publiskās atmiņas centra pētnieks Arturs Žvinklis. "Šīs te prāvas ir farss. Šie tiesas procesi un, ja tie vēl turpinās, tā būtībā ir Latvijas nodokļu maksātāju naudas izšķiešana par bezjēdzīgu darbību," teica vēsturnieks.
Līdz šim brīdim tiesās skatītas ap 300 šādu lietu un tikai uz abu roku pirkstiem saskaitāmās lietās ir izdevies pierādīt apzinātu sadarbību ar VDK. Vienlaikus publicētajā kartotēkā fiksēti vairāk nekā 4500 iespējamo čekas aģentu vārdi. Tiesnesis Stukāns uzskata, ka saskaņā ar pašas VDK instrukcijām, kā arī VDK darbinieku un aģentu tiesās sniegtajām liecībām aģenta kartīte tika izveidota un ievietota kartotēkā tikai tad, ja persona sadarbībai bija piekritusi.
“Viss, kas ir fiksēts un šobrīd tiek apspriests, tas atbilst tā laika likumiem un instrukcijām. Šodienas interpretācija, ka tas tā nav un neviens neko nav darījis, tā nav patiesība,” teica Stukāns. Viņš norādīja, ka vienlaikus iespējamība, ka tiesa apzinātu sadarbību dokumentu trūkuma dēļ nepierādīs, šobrīd ir liela un tieši šo “robu”, lai pēc tiesas lēmuma spēkā stāšanās, piemēram, saņemtu pielaidi valsts noslēpumam vai iegūtu Latvijas pilsonību, daudzi kartotēkā atrodamie ir izmantojuši.
Tikko kā Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā publicētās čekas aģentu kartītes nav pamats kādu apvainot sadarbībā ar VDK. Saskaņā ar likumu Latvijā pateikt - cilvēks ir vai nav bijis čekas aģents - var tikai tiesa. Tiesas lēmumi arhīva mājaslapā varētu tikt publicēti janvārī.
Pakultēvs
Tie nav stukači
deokupants