Savukārt 81% apgalvo, ka augstāko amatpersonu teiktajam kopumā netic, turklāt tam nemaz netic 40%, bet drīzāk netic 41% iedzīvotāju.
Novembrī iegūtie rādītāji ir ļoti tuvi tam uzticēšanās līmenim, kāds tika konstatēts pirms gada – 2010.gada novembrī, kad kopumā 12% pauda uzticēšanos, bet 81% – neuzticēšanos. Situācija bija mazliet labāka 2008.gada novembrī, kad valsts augstākajām amatpersonām uzticējās 16%, bet neuzticējās 72%.
Vislielākās atšķirības vērojamas saistībā ar pilnīgu neuzticēšanos – ja 2008.gadā tādu pauda 26%, tad šogad tie ir 40%. Viszemākais uzticēšanās līmenis tika konstatēts 2009.gada nogalē (pēc tam, kad bija piedzīvots Parex bankas krahs, logu izdauzīšana Saeimai un sabiedrības uzticība varai kopumā sasniedza savu vēsturiski zemāko punktu), kad uzticēšanos valsts amatpersonu teiktajam pauda tikai 8%, bet neuzticēšanos – 88% (turklāt 51% izteica pilnīgu neuzticēšanos).
Aptaujas rezultāti liecina, ka no dažādām sociālajām un demogrāfiskajām grupām biežāk nekā caurmērā augstāko amatpersonu teiktajam tic gados jaunākie Latvijas iedzīvotāji (vecuma grupa 18 līdz 24 gadi: 22%) un Rīgā dzīvojošie (21%).
Aptaujas veicēji norāda, ka tik zems kopējais uzticības līmenis valsts amatpersonām un to teiktajam rada ļoti pateicīgu augsni tiem notikumiem, kas risinājās saistībā ar Swedbank aizvadītās nedēļas nogalē. Tas liecina, ka amatpersonu komunikācija ar sabiedrību, runājot gan par banku un finansiālo stabilitāti, gan kopumā stāvokli valstī, ir ļoti apgrūtināta, jo, lai cik atklāti un godīgi amatpersonas par šiem jautājumiem runātu, lielākā daļa sabiedrības viņu teiktajam vienalga neticēs un apšaubīs visu, kas ir publiski izskanējis.