Viena no iepriekšējos gados biežāk dzirdētajām uzņēmēju sūdzībām bija saistīta ar viņu ieskatā dārgajiem enerģētiskajiem resursiem. Tas lielā mērā bija saistīts ar šo resursu piegādātāju monopolstāvokli.
Elektroenerģijas tirgus liberalizācijai nupat sekojusi arī gāzes tirgus atvēršana, tomēr liela daļa patērētāju pagaidām vēl nav izdarījuši izvēli par labu tam vai citam piegādātājam brīvā tirgus stilā, kas arī nav nekāds brīnums, jo kopš gāzes tirgus atvēršanas Latvijā ir pagājuši vien trīs mēneši.
Pagaidām vērtē
A/s Rīgas siltums Informācijas daļas vadītāja Agnete Bušta teic, ka gāzes tirgus liberalizācija šobrīd ir tikai pirmsākumā, tāpēc vērtējumu, vai to var uzskatīt par efektīvu, vēl nav iespējams dot. Viņa stāsta, ka martā kompānija vērsās pie reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem ar lūgumu sniegt piedāvājumu dabasgāzes piegādei. Tomēr no visiem Latvijā reģistrētajiem dabasgāzes tirgotājiem līdz jūlija sākumam Rīgas siltums saņēmis piedāvājumu tikai no viena dabasgāzes tirgotāja – Latvijas gāzes. Līdz ar to uzņēmums nolēmis turpināt sadarbību ar šo uzņēmumu. Sadarbību ar Latvijas gāzi pagaidām izlēmis turpināt arī viens no lielākajiem Latvijas rūpniecības nozares uzņēmumiem – Latvijas finieris. Kompānija patlaban vērtē situāciju un sadarbību ar esošo piegādātāju, lai meklētu izdevīgākos risinājumus nākotnei. "Pagaidām būtisku izmaiņu nav, bet vēl jāturpina risināt jautājumus par pašas sistēmas sakārtošanu Latvijā, piemēram, attiecībā uz gāzes uzglabāšanu un sadali," tirgu raksturo kompānijas pārstāve Jolanta Medne.
Savukārt Latvijas Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas vadītājs Guntis Strazds izsaka viedokli, ka enerģētikas tirgus atvēršana Latvijā ir nokavēta. Proti, tā kā energoietilpīgākajiem uzņēmumiem resursi bija par dārgu, tie Latvijas vietā izvēlējās citas valstis. "Piemēram, Valmieras stikla šķiedra uzbūvēja jaunu rūpnīcu ASV, jo gan elektrība, gan gāze Latvijā bija par dārgu," teic G. Strazds. Patlaban viņa vadītās asociācijas pārstāvētajā nozarē esot trīs četri lielāki gāzes patērētāji, taču par to ieguvumiem tik drīz pēc tirgus atvēršanas pagaidām vēl esot pāragri spriest.
Augsta aktivitāte
Savukārt a/s Latvenergo elektroenerģijas pārdošanas direktors Uldis Mucinieks uzskata, ka tirgus atvēršana bijusi ar salīdzinoši augstu aktivitātes līmeni, nodrošinot Latvijas uzņēmumiem izvēles iespējas jau no tirgus atvēršanas brīža. Vērtējot dabasgāzes cenu tendences šajā periodā, viņš atzīst, ka tās ir mazliet pieaugušas. Tomēr, pēc Latvenergo pārstāvja teiktā, tas daļēji saistāms ar vispārējām dabasgāzes cenu tendencēm pasaules tirgos, un šīs tendences, visticamāk, būtu atstājušas ietekmi arī uz cenu līmeni regulēta tirgus apstākļos. Latvenergo gan saskata potenciālu arī dabasgāzes tirdzniecībā Latvijas uzņēmumiem. "Sākotnēji kā primāro tirgus segmentu redzam mazos un vidējos uzņēmumus, ar kuriem jau ir sadarbība elektroenerģijas piegāžu jomā. Šobrīd tirgū vēl nav ienākuši lielākie gāzes patērētāji," konjunktūru raksturo U. Mucinieks.
Energokompānijas pārstāvis stāsta, ka Latvenergo pieeja jau sākotnēji bija nodrošināt klientiem maksimāli vienkāršu un saprotamu dabasgāzes piedāvājumu, kurā būtu iekļautas visas ar dabasgāzes pārvadi un uzglabāšanu saistītās izmaksas un kas sniegtu klientam pilnu priekšstatu par kopējām dabasgāzes izmaksām gala rēķinā. Vienlaikus Latvenergo piedāvājums iekļauj nākamajiem 12 mēnešiem fiksētu dabasgāzes cenu bez tirgotāja tiesībām to vienpusēji mainīt.
Veicinošā konkurence
AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš norāda, ka, izstrādājot piedāvājumu klientiem, individuālo dabasgāzes cenu aprēķina kompānijas speciālisti, veicot katra uzņēmuma patēriņa profila analīzi un ņemot vērā klienta vēlmes attiecībā uz to, vai tiek izvēlēta fiksēta vai mainīga dabasgāzes cena. Starp svarīgākajiem dabasgāzes cenu ietekmējošajiem faktoriem minami dabasgāzes patēriņš gada mēnešu griezumā un ikdienas patēriņa mainība, piebilst R. Samtiņš. Pēc viņa teiktā, kompānija kopš 1. jūnija veic piegādes vairāk nekā 50 dažādu tautsaimniecības nozaru klientiem. Savukārt nākotnes kontekstā kompānija tuvāko 12 mēnešu laikā plāno nodrošināt vismaz 5% kopējā Latvijas dabasgāzes patēriņa.
Savukārt SIA Enefit valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, raksturojot Enefit piedāvājumu, stāsta: "Lai klients gūtu pilnīgāku priekšstatu par izmaksām, kas saistītas ar gāzes iegādi, Enefit piedāvājuma cenas aprēķinā uzrāda un iekļauj visas vairumtirdzniecības izmaksas – gāzes glabāšanas izdevumus, vairumtirdzniecības jaudu rezervēšanu un balansēšanas pakalpojumus. Papildus tam visiem klientiem jāmaksā par saņemtajiem sadales un pārvades pakalpojumiem pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātajiem tarifiem, kas attiecas uz gala lietotājiem. Tā klients var vienkāršāk salīdzināt piedāvājumus, un tam nav pašam jāparedz visas saistītās izmaksas," spriež J. Bethers. Pēc viņa teiktā, no 1. jūlija Enefit gāzes piegādes sācis jau vairāk nekā 200 uzņēmumiem. Viņš piebilst, ka lielākā interese par tirgotāja maiņu un iespēju izvēlēties kādu no jaunajiem cenas noteikšanas mehānismiem ir industriālo uzņēmumu segmentā, kur gāze ir nozīmīgs ražošanas resurss un tādējādi veido būtisku izdevumu pozīciju.
"Šiem uzņēmumiem bieži vien ļoti būtiska ir arī līdz ar tirgus atvēršanu ieviestā iespēja definēt gāzes cenu līgumā, nevis uzzināt to esošā mēneša laikā. Tādējādi uzņēmums var precīzāk plānot savas darbības izmaksas," skaidro J. Bethers. Viņš piebilst arī, ka, vērtējot pēc patēriņa apjoma, aktīvākie ir vidēja un liela apjoma patērētāji, kuru ikgadējais gāzes patēriņš ir robežās no 300 līdz aptuveni 200 000 megavatstundu. Šajos Enefit mērķa segmentos kompānijas tirgus daļa pārsniedz 10% slieksni.