Bordāns atzīmēja, ka TM un FM atšķiras viedokļi par to, kad nepieciešams uzsākt darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reformas un cik ilgā laikā tas paveicams. Ministrs uzsvēris, ka ir nepieļaujami, ka viedokļu atšķirības kalpo par iemeslu tam, ka FM savā ziņojumā par nodokļu politikas attīstības virzieniem ne ar vienu vārdu faktiski nepiemin NĪN. Ziņojumā tiek rosināts nodokļu paaugstinājums astoņos īpašos nodokļu režīmos, bet vienlaikus tajā nav paredzēti NĪN reformas piedāvājumi, uzsvēris Bordāns.
Tieslietu ministrijā uzsvēra, ka jebkādas izmaiņas kadastrālajās vērtībās tieši ietekmē arī NĪN apmēru. Līdz ar to vēl pirms plānoto kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanas, kas savukārt ir nākušas no TM un paredz būtisku kadastrālo vērtību pieaugumu, ir nepieciešams piedāvāt mehānismu iedzīvotāju pasargāšanai no nesamērīga nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kāpuma, norādījis politiķis.
Bordāns atzīmējis, ka FM izstrādātājā ziņojumā piedāvātās nodokļu izmaiņas vispār neparedz nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšanu. Ne FM sagatavotais informatīvais ziņojums, ne piedāvātais valdības sēdes protokollēmuma projekts neparedz nekustamā īpašuma nodokļa reformas piedāvājumus, konkrētus uzdevumus FM attiecīgo piedāvājumu izstrādei, kā arī netiek piedāvāts laika grafiks nekustamā īpašuma nodokļa reformas veikšanai, atzīmēts ministrijas preses paziņojumā. TM ieskatā, valsts nodokļu politikas attīstības virzieni nav skatāmi atrauti no nekustamā īpašuma nodokļa pārskatīšanas.
Kā ziņots, FM piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trijos posmos, sākotnēji iezīmējot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu piecu procentpunktu apmērā, nepalielinot kopējo darbaspēka nodokļu slogu, bet pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmes. Veikto nodokļu pasākumu kopējo izmaiņu rezultātā fiskālā ietekme uz valsts kopbudžetu ir plus 66,2 miljoni eiro 2021.gadā.
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts aģentūrai LETA cita starpā norādīja, ka piedāvātajos nodokļu politikas attīstības virzienos valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai pieaugs nodokļu slogs strādājošiem ar apgādībā esošām personām.
FM šajā jautājumā norāda, ka nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, tāpēc aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku.
Banku analītiķi aģentūrai LETA norādījuši, ka FM piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei.