Vasaras vidū Igora tuvākais draugs devās komandējumā. Arī pārējie izbrauca no pilsētas un sākumā neuztraucās, ka Igors uz telefona zvaniem neatbild. Sajūtot ko nelāgu, Igora Mežciema daudzdzīvokļu mājas kaimiņi 31.jūlijā izsauca ugunsdzēsējus, vēlāk ieradās arī policija un ātrā palīdzība.
Igora dzīvokli policija "aizblombēja". Un ierosināja kriminālprocesu par viņa nāves apstākļiem. Draugi sāka meklēt Igora māsas Krievijā. Tomēr ilgā meklēšana nesekmējās. Policija nelaida dzīvoklī, kur glabājās radinieku kontakti. "Notiek izmeklēšana", bezkaislīgi sacīja izmeklētājs. Igoru pēdējā gaitā pavadīja vienīgi draugi. Igora māsas Krievijā tobrīd nezināja, ka brāļa vairs nav.
Pienāca rudens. Latvijā beidzot ieradās Igora tuvākie radi no Krievijas un sāka kārtot mantojuma lietas. Uzzinātais viņus pārsteidza. Igors visu novēlējis vienam nepazīstamam cilvēkam.
It kā 2013.gadā sastādītais Igora Prokopova testaments ir uz vienas lapas un datorrakstā. Tajā teiks, ka divu liecinieču klātbūtnē Igors savu dzīvokli un visu mantu novēl kādam Anatolijam Butorinam. Testamentu šā gada 14.oktobrī nolasīja notāre Ināra Dobbermane un ar to brīdi tas ieguva savu likumīgo spēku.
Draugi uzskata, ka Igora tā saucamais testaments tapis jau pēc viņa nāves un to viltojuši cilvēki, kuriem bija pieeja Igora dokumentiem viņa dzīvoklī - pasei, dzīvokļa līgumam un citai vērtīgai informācijai.
Igoram bija ciešas attiecības ar draugiem, taču tādu Butorinu, kam Igors visu dāsni novēl, viņš nekad un nevienam nebija pieminējis. Anatolijs Butorins padomju gados strādāja par milici. Viņu atvaļināja no dienesta par kukuļu ņemšanu. Deviņdesmitajos gados viņš iesaistījās Pārdaugavas organizētās noziedzības grupā. Butorins ir trīs reizes sodīts par reketu, ieroču tirdzniecību un krāpšanu. Bet viena no lieciniecēm, kura it kā bija klāt testamenta sastādīšanā, ir starpniece nekustamo īpašumu darījumos.
Igora dzīvoklim Druvienas ielā īsā laikā nomainījies jau trešais īpašnieks. Tā parasti rīkojas, lai apgrūtinātu īpašuma atgūšanu, ja krāpšana atklājas. Taču svarīgākais ir, kā krāpnieki varēja darījumu reģistrēt zemesgrāmatā un te parādās gadiem ilga tieslietu ministrijas neizdarība. Tiesnesei pietiek ar papīra formā iesniegtiem dokumentiem, un viņa nevar pārliecināties par to īstumu. Tā kā Igors savu privatizēto dzīvokli nebija reģistrējis zemesgrāmatā, tiesnesei bija jāpārbauda, ka viņš to tiešām privatizējis. Tiesnesi piemānīja ar viltus kopiju.
Zemesgrāmatā atbildību iespējami viltotu dokumentu pieņemšanā noraida. Notāri esot tie, kuriem pirms tam visa informācija jāpārbauda.
"Saprotiet, ka notāram nav atļauts apstrīdēt privātos testamentus. Tas jau bija no 1993.gada, kad mans kolēģis centās apstrīdēt vienu privātu testamentu. Es, piemēram, arī uzskatu, ka izmainot civillikumu un pieļaujot privātos testamentus, radās daudzi viltoti testamenti. Tāda ir mana pārliecība," raidījumam stāsta Dobbermane.
Igora dzīvokļa atslēgas pēc viņa nāves glabājās pie Teikas iecirkņa policista Aleksandra Kuzmičenoka. Draugi viņu tur aizdomās par informācijas sniegšanu viltus mantiniekam. Dienu pirms testamenta nolasīšanas, 13 .oktobrī, policists Kuzmičenoks piezvanīja visiem Igora draugiem vaicājot, vai radi atradušies un kad ieradīsies, bet saņēma atbildi, ka viņi vēl kārto vīzas.
Ar slēpto kameru veiktajā ierakstā redzams, ka Butorins atbrīvo Igora dzīvokli no mantām. Butorins zināja, ka policija izbeigusi lietu par Igora nāves cēloņiem. Dzīvokļa atslēgas viņam iedeva Kuzmičenoks.
Igora draugi turpina meklēt atbildes, kā tik viegli bija iespējams rīkoties ar miruša cilvēka īpašumu un neapstājas, lai gan policija vairākkārt atteikusi lietu pārskatīt. Šonedēļ pēc prokuratūras dotā uzdevuma, policijai no jauna būs jāizmeklē Igora nāves apstākļi un mīklainie notikumi pēc tam.