Vislielākais cenu pieaugums - par 23% - šā gada trešajā ceturksnī bija sviestam ar tauku saturu 82-82,5% - no 8,27 eiro kilogramā līdz 10,16 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar tauku saturu 25% cena pieaugusi par 16% - no 3,01 eiro kilogramā līdz 3,49 eiro kilogramā un apelsīniem - no 1,52 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā.
Tāpat attiecīgajā periodā par 13% pieaugušas cenas skābajam krējumam ar tauku saturu 15% - no 2,86 eiro kilogramā līdz 3,23 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem cena pieaugusi par 12% - no 1,55 eiro kilogramā līdz 1,72 eiro kilogramā, cūkgaļas karbonādei bez kaula cena augusi par 11% - no 5,90 eiro kilogramā līdz 6,53 eiro kilogramā, sviestam ar tauku saturu 72-73% un saldajam krējumam Kārums ar tauku saturu 10% - par 10% - no 4,63 eiro kilogramā līdz 5,12 eiro kilogramā un no 1,02 eiro kilogramā līdz 1,13 eiro kilogramā.
Lielākais cenu samazinājums - par 54% - trešajā ceturksnī ir bijis zaļajām vīnogām - no 4,14 eiro kilogramā līdz 1,90 eiro kilogramā, plūmēm - par 47% - no 2,58 eiro kilogramā līdz 1,37 eiro kilogramā. Vietējiem tomātiem cenas kritušās par 42% - no 2,56 eiro kilogramā līdz 1,47 eiro kilogramā, galviņkāpostu cenas sarukušas no 0,68 eiro kilogramā līdz 0,39 eiro kilogramā. Par 37% kritušās cenas galda bietēm - no 0,64 eiro kilogramā līdz 0,41 eiro kilogramā un par 24% - sarkanajai paprikai - no 3,06 eiro līdz 2,32 eiro kilogramā.
Gulbe atzina, ka sviesta pirkšanas bums ir ietekmējis sviesta cenu veikalos. Daļēji cenu kāpumu izsauca piena tauku cenas pieaugums pasaules tirgos, bet daļēji Latvijā saceltā ažiotāža. Vienlaikus Gulbe piebilda, ka vasaras beigās dažos veikalos bija iespējams nopirkt lētāku sviestu, nekā tas bija vasaras vidū. Piemēram, Maxima tirdzniecības centrā K. Ulmaņa gatvē septembra pirmajā nedēļā lētākais 82% fasētais sviests maksāja 7,59 eiro kilogramā. Arī krējuma un cūkgaļas cena kāpusi saistībā pasaules tirgus tendencēm.
Gulbe arī pastāstīja, ka dārzeņu cenas pamatā ir būtiski samazinājušās kopš rudens dārzeņu, augļu un ogu ražas nokļūšanas veikalā. Savukārt apelsīniem cenas augušas, jo vēl nav sākusies sezona.
Viņa arī izteica nožēlu, ka ekonomisko apsvērumu dēļ lielā daļā veikalu ķēžu jūnija sākumā nebija nopērkami Latvijā audzēti kartupeļi, burkāni, kāposti un sīpoli. "Kad ražotāji brīdināja, ka drīz beigsies vietējās bietes un varbūt varētu palielināt nedaudz to cenu, tad tirgotāji tam nepiekrita, jo viņi rūpējoties par mazturīgajiem pircējiem. Bet kad mūsu bietes bija beigušās, tad ievestās importa gan maksāja gandrīz divas reizes vairāk, un rūpes par iedzīvotājiem bija aizmirsušās," sacīja Gulbe.
Vienlaikus viņa piebilda, ka, neraugoties uz to, salīdzinoši jauna pozitīva tendence ir rudens sezonā nopērkamie vietējie augļi un ogas lielveikalu ķēdēs. Piemēram, Skay veikalā septembrī bija salīdzinoši lētās plūmes no Moldovas un nedaudz dārgākas plūmes no Pūres.
LETA jau vēstīja, ka no 2016.gada 1.janvāra Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ir reorganizēti un to funkcijas, personālu, tiesības, saistības, prasības, finanšu līdzekļus, krājumus, arhīvu, materiālās un nemateriālās vērtības, kā arī nekustamo īpašumu un kustamo mantu ir pārņēmis Agroresursu un ekonomikas institūts.