Trīs gadu laikā iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi uzlabojusies

Pētījumā secināts, ka vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju valsts iestāžu darbiniekus vērtē kā zinošus un profesionālus, kuri izturas laipni pret klientu un ar augstu atbildību veic savus darba pienākumus.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš norādīja, ka, salīdzinot 2016., 2017.un 2018.gada aptauju datus, var secināt, iedzīvotāji pērn atzinīgāk nekā iepriekš vērtējuši valsts pārvaldi. "Biežāk piekrists gan tam, ka valsts pārvaldē strādājošie kopumā godprātīgi veic savus pienākumus un vairumam valsts pārvaldē strādājošo var uzticēt darbošanos valsts labā, gan arī tam, ka valsts pārvalde arvien vairāk cenšas palīdzēt, skaidrot, konsultēt, nevis sodīt. Turklāt iestādes vairāk sākušas sadarboties savā starpā, mazāk prasot cilvēkiem tādus dokumentus, kas jau ir citu valsts iestāžu rīcībā," viņš sacīja.

Lūdzot raksturot, vai valsts iestādēs nodarbināto darbs atbilst labas pārvaldības kritērijiem, 82% iedzīvotāju pauduši uzskatu, ka iestāžu darbinieki ir zinoši un profesionāli, savukārt 79% piekrituši, ka iestāžu darbinieki izturas laipni pret klientu. Tāpat 78% norādījuši, ka iestāžu darbinieki komunicē ar iedzīvotājiem viņiem saprotamā un vienkāršā valodā, bet 77% respondentu piekrituši tam, ka valsts iestādēs strādājošie izturas atbildīgi pret savu darbu. Liela daļa jeb 71% iedzīvotāju atzinuši, ka valsts pārvaldes darbinieki ir ieinteresēti un izprot klientu vēlmes.

Novērtējot izmaiņas valsts pārvaldē pēdējo triju gadu laikā, 53% respondentu atzinuši, ka valsts pārvaldē strādājošie godprātīgi veic savu darbu, 52% pauduši, ka vairumam iestāžu darbinieku var uzticēt darbošanos valsts labā, savukārt 45% iedzīvotāju norādījuši, ka arvien vairāk valsts pārvalde cenšas palīdzēt, skaidrot un konsultēt, nevis sodīt. Tāpat 42% piekrituši tam, ka valsts pārvalde ir vienkāršojusi pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas procedūras iedzīvotājiem.

Lūdzot respondentus minēt iestādes, kas, viņuprāt, vislabāk strādā, apkalpojot iedzīvotājus, un varētu kalpot par piemēru citām, tiek izcelta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas pilsētu/novadu pašvaldības, Ceļu satiksmes drošības direkcija un Latvijas pasts. Valsts kancelejā piebilda, ka respondentiem netika piedāvāti atbilžu varianti.

Taču, lūdzot iedzīvotājus vērtēt savu pēdējo saskarsmes pieredzi ar konkrētām iestādēm, augstāk novērtēta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Lauku atbalsta dienests, Valsts meža dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Valsts zemes dienests.

Pētījuma rezultāti liecina, ka visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vēršas valsts iestādēs, lai izmantotu to sniegtos pakalpojumus, sniegtu iestādei informāciju, iegūtu informāciju no iestādes vai arī risinātu problēmas, neikdienišķas situācijas.

Vēl aizvien biežākais saskarsmes veids - 69% - ar valsts iestādi respondentu vidū ir klātienes apmeklējums, bet, vērtējot trīs gadu laikā, klātienes apmeklējumu īpatsvars sarucis. Kā otrs biežākais saskarsmes veids - 14% - ir e-pakalpojumu izmantošana, kas pēdējo triju gadu laikā palielinājusies. Saziņa e-pastā un telefoniski tiek izmantota salīdzinoši reti, attiecīgi 8% un 6% gadījumu, un šis saskarsmes veids pēdējo triju gadu laikā nav būtiski mainījies.

Vienlaikus aptaujā 23% norādījuši, ka pēdējo triju gadu laikā nav saskārušies ar nevienu no valsts pārvaldes iestādēm.

2018.gada decembrī Valsts kanceleja sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veica Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumu. Aptaujā piedalījās 1003 respondenti, pārstāvot visus Latvijas reģionus, vecumā no 18 līdz 74 gadiem.