Pelēķe skaidroja, ka kritēriju pārskatīšana sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu (VUGD) veikta, lai sagatavotie un izplatītie brīdinājumi labāk atspoguļotu gaidāmo hidrometeoroloģisko parādību intensitāti un to sagaidāmo ietekmi.
Gandrīz visām hidrometeoroloģiskajām parādībām ir ieviesti arī trīs brīdinājumu līmeņi. Dzeltenais nozīmē, ka laikapstākļi ir pasliktināti un tiek novērota stipras intensitātes parādība. Oranžais - laikpstākļi kļūst bīstami, tiek novērota ļoti stipras intensitātes parādība, sarkanais - laikapstākļi ir ļoti bīstami, tiek novērota ekstremālas/bīstamas intensitātes parādība.
Pelēķe uzsvēra, ka, pārskatot brīdinājumu kritērijus, liela uzmanība tika pievērsta tieši ļoti intensīvu laika parādību analīzei, izstrādājot sarkanā līmeņa brīdinājumu kritērijus gandrīz visām hidrometeoroloģiskajām parādībām.
Turpmāk, līdz ar prognozēto hidrometeoroloģisko parādību intensitāti, brīdinājumos tiks pievienota arī vispārēja informācija par gaidāmo ietekmi un norādījumi iedzīvotājiem rīcībai šajās situācijā, ļaujot sabiedrībai vieglāk izprast gaidāmos riskus, piebilda Pelēķe.
Līdz ar jauno brīdinājumu kritēriju stāšanos spēkā izveidota arī jauna mājaslapa bridinajumi.meteo.lv to vizualizācijai, lai detalizētāk varētu norādīt reģionus, kuriem tiek prognozētas bīstamas parādības. Turpmāk būs iespēja izsekot, tieši kuras pašvaldības skars prognozētā hidrometeoroloģiskā parādība.
"Attīstoties meteoroloģiskajiem vai hidroloģiskajiem apstākļiem, mūsu speciālisti - sinoptiķi un hidrologi - operatīvi precizēs šo informāciju mājaslapā bridinajumi.meteo.lv. Mājaslapā vienmēr būs pieejama aktuālā informācija par gaidāmo hidrometeoroloģisko apstākļu intensitāti, to ietekmi un laiku, kad brīdinājums ir spēkā," sacīja Pelēķe.
LVĢMC Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna uzsvēra, ka tie ir tikai pirmie soļi, lai Latvijā pakāpeniski tiktu izveidota uz ietekmi vērsta hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēma, kas atbilstu prasībām, ko mūsdienās izvirza sabiedrība, kā arī ļautu pielāgoties klimata pārmaiņām, kad biežāk tiek novērotas ekstremālas meteoroloģiskās un hidroloģiskās parādības, kuras izraisa lielus postījumus un ekonomiskos zaudējumus, atsevišķās situācijās laupot pat cilvēku dzīvības.
Viņa norādīja, ka tuvākajos gados plānots darbs, lai izveidotu hidrometeoroloģisko apstākļu radītās ietekmes novērtēšanas sistēmu, kas ļautu sabiedrībai sniegt ne vien vispārēju informāciju par sagaidāmo ietekmi, bet jau detalizētākus norādījumus par ietekmi un nepieciešamo rīcību dažādās situācijās.
"Šajā darbā plānota cieša sadarbība ar VUGD, kā arī būs kritiska citu iesaistīto dienestu, piemēram, energoapgādes sistēmu uzturētāju, transporta infrastruktūras uzturētāju, kā arī mediķu un citu nozaru speciālistu informācija un atbalsts," sacīja Vīksna.
Veiktajā hidrometeoroloģisko brīdinājumu kritēriju pārskatīšanā ņemtas vērā vadlīnijas, ko sniedz Pasaules Meteoroloģijas organizācija, kā arī vērtēta starptautiskā pieredze, kas gūta, sadarbojoties ar citām Eiropas valstīm, attīstot un pilnveidojot kopīgo Eiropas mēroga hidrometeoroloģisko brīdinājumu sistēmu meteoalarm.eu, piebilda Pelēķe.
LVĢMC apkopo un apstrādā vides informāciju, veic vides monitoringu un informē sabiedrību par vides stāvokli, nodrošina zemes dzīļu fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī īsteno valsts politiku ģeoloģijas, meteoroloģijas, klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.