Ap divpadsmitiem dienā pilsēta vēl iegrimusi laiskā brīvdienu mierā. Cilvēku ielās pamaz, tāpēc jau no tālienes ieraugu Facebook neklātienē iepazīto Edgaru Būmeisteru un viņa lielo skaisto suni Romeo, kas soli solī iet līdzās saimniekam. Braucot uz tikšanos, domāju, ka satikšu "baigo džeku", kuru jau mazliet izlutinājusi atpazīstamība ne tikai dzimtajā pilsētā, bet arī Latvijā un pat pasaulē. Kļūdījos. Edgars izskatās kā vidusskolas pēdējo klašu audzēknis – slaids, sportisks, ar tikko jaušamu (gluži kā mūsu prezidentam) vidzemnieka akcentu valodā. Viņš ir sirsnīgs, asprātīgs, pieklājīgs. Pēc cieša rokas spiediena puisis iesaka necensties uzreiz sadraudzēties ar Romeo, kurš pret svešajiem sākumā ir diezgan atturīgs.
Resns, apaļš un pūkains
Dodamies paklaiņot pa Madonu, kur neesmu bijusi vismaz pāris gadu desmitu. Romeo visnotaļ priecīgs par iespēju kopā ar Edgaru doties ziemīgā pastaigā. Ieraugot garāmgājējus un sugas brāļus, Romeo nerausta pavadu, nerej. Viņš apzinās savu vērtību un ir ļoti labi audzināts. Atzīstos Edgaram, ka jau labi sen Facebook skatos viņa darbus, un tie mani sajūsmina. Fotogrāfijās esmu redzējusi arī Romeo, bet pat iedomāties nevarēju, ka suns ir tik liels un nopietns.
Lai nu par ko, bet par savu Romeo Edgars varētu stāstīt un stāstīt: "Man bija piecpadsmit gadu un diezgan daudz brīva laika, jo toreiz mācījos skolā, biju pametis sporta gaitas, bet vēl nezīmēju. Nolēmu, ka man vajag suni. Mūsmājās iepriekš nekad nav bijuši suņi, tikai kaķi. Arī pašlaik mums ar mammu ir melns runcis Fredis, viņam septiņpadsmit gadu. Vēl mums ir daži truši."
Edgars pret dzīvi izturas ar lielu atbildības sajūtu un neko nedara tikai acumirkļa emociju iespaidots. Pirms Romeo iegādāšanās viņš internetā uzzināja visu iespējamo par suņiem un tikai tad meklēja kucēnu, jo "tieši tolaik viss sakrita – bija vēlme iegādāties suni un bija laiks ar viņu nodarboties".
Romeo ir Aļaskas malamuta un rotveilera jauktenis. No rotveilera viņam noļukušas ausis, no malamuta biezs kažoks, kas sunim ļautu svētlaimīgi justies pat trīsdesmit grādu salā. Romeo apmatojums esot mainīgs – ziemā tam pelēcīga nokrāsa, bet siltajā laikā tērps esot gaišs ar tādiem kā baltiem uzplečiem. Tomēr vairāk par vareno augumu mani pārsteidz suņa acis – vērīgas, pētošas, vērtējošas. Saprotu, ka buču uz degungala Romeo neuzlikšu. Viņš droši vien neiekostu, bet sunim tas noteikti nepatiktu. Tagad jau sešus gadus vecais Romeo gan izskatā, gan raksturā ļoti līdzinās savam saimniekam – abi ir atturīgi un nopietni.
Edgars stāsta, ka sākumā kucēns bijis mazs, apaļš un pūkains, bet ļoti drīz kļuvis par uzticamu draugu. Pirmos trīs gadus Romeo tika nopietni apmācīts – Edgars katru dienu steidzās no skolas un, liekot lietā internetā iegūtas zināšanas, vairākas stundas nodarbojās ar savu audzēkni. Daudz praktiska puisim iemācīja arī veterinārārsts. Romeo ir apķērīgs, viņš ātri apguva nepieciešamās prasmes. Edgars: "Pēc pastāvošajām prasībām suns ir čipēts un reģistrēts Lauksaimniecības datubāzē. To iesaku visiem suņu īpašniekiem."
Kaut arī savam lielumam neatbilstoši aktīvs (īpašība mantota no malamutiem), Romeo ir viegli vadāms. Katru dienu abi nostaigā daudzus kilometrus. Romeo ir laimīga suņa liktenis, jo Edgars lielāko tiesu strādā mājās: "Es zinu viņa domas, viņa valodu, es viņam neko nespiežu darīt. Romeo nav problēmu ne ar cilvēkiem, ne ar citiem suņiem. Vienīgi ar Fredi kopīgu valodu īsti nav izdevies atrast, jo runcis ir ļoti greizsirdīgs. Parasti abi turas vismaz metra attālumā viens no otra. Toties Romeo ļoti patīk mana draudzene un domubiedrene gleznotāja Endija Zvirgzdiņa. Mēs bieži pastaigājamies trijatā."
Romeo iedvesmots
Edgaram ir divdesmit viens gads un dabas dots labs starta kapitāls – talants, viegla galva, mērķtiecība, pacietība, neatlaidība, punktualitāte. Zīmēšana Edgara dzīvē atnāca kā pati par sevi saprotama lieta – pirms vairākiem gadiem tapa viņa pirmie zīmējumi – vairāki Romeo portreti, taču tie nav saglabājušies. Madonietis ir ļoti pieticīgs, viņš viegli atsakās no tā, kas vairs nav vajadzīgs. Tā Edgars nesen pārdeva savu auto, jo ar skūteri pārvietoties ir daudz ērtāk.
Savu dzīvi puisis kā šahā apsver vairākus gājienus uz priekšu. Viņš brīvi pārvalda latviešu, krievu, angļu, franču un mācās vācu valodu. Lai cik dīvaini tas būtu, nākotnē Edgars plāno studēt nevis Mākslas akadēmijā, bet centīsies apgūt tulka profesiju. Jau tagad valodu zināšanas viņam dod iespēju izmantot interneta bagātīgos resursus, komunicēt ar cilvēkiem visā pasaulē. Edgars tālos ceļos nekur īsti nav bijis, tikai dažas reizes aizbraucis pie māsas Lilitas, kas dzīvo Norvēģijā (otra māsa Laura dzīvo Rīgā, strādā bērnudārzā, Edgars ir jaunākais bērns ģimenē). Taču Edgara Būmeistera zīmējumi ar interneta palīdzību jau aizceļojuši uz vairākiem kontinentiem.
Talantīgajam madonietim sevišķi padodas dzīvnieku bildes. Puisis zīmē suņus, kaķus, eksotiskus zvērus un putnus. Kāda kundze no Austrālijas atsūtīja sava kaķa foto un palūdza to uzzīmēt. Kāda truša fifīgs portrets aizceļoja uz Somiju. Nesen Edgars uzzīmēja reto sarkano pandu: "Uzzīmēt var visu, ko redz. Īpaši man patīk zīmēt dzīvniekus ar kupliem kažokiem. Bez kupla apmatojuma esmu uzzīmējis tikai dalmācieti. Mazs portrets var tapt kādas stundas laikā, bet lielfomāta darbam vajag dažus desmitus stundu. Visvairāk laika prasa detaļas, jo dzīvniekam rūpīgi izzīmēju katru spalviņu."
Uz iedvesmu Edgars negaida. Drīzāk otrādi – ja ko iedomājas, ķeras klāt. Viņš zīmē pēc izjūtām un pakļaujas spēkam, kas vada roku: "Suns no visiem dzīvniekiem man šķiet vissaprotamākais. Pie darba ķeros ar nepacietību. Visvairāk man patīk zīmēt acis, ar tām parasti sāku. Acis ļoti daudz izsaka par ikvienu radību. Strādāt man padodas, katrā zīmējumā ielieku labas emocijas, mieru, apcerīgumu. Cilvēkiem tas patīk."
Patstāvīgs it visā
Edgars ir pats sev saimnieks. Ar interneta palīdzību viņš visu apgūst patstāvīgi, pats sevi uztur un gudri plāno finanses, jo zīmēšana prasa arī līdzekļus. Speciālajos veikalos Rīgā, kurus Edgars jau labi pārzina, viņš iegādājas visu darbam nepieciešamo. Izskatīgo puisi bieži var sastapt gadatirgos, kur viņš zīmē ātros portretus, pārdod savas bildes, pieņem un izpilda pasūtījuma darbus. Ak, nesaausieties, VID darbinieki – arī šajā ziņā Edgars ir punktuāls, viņam ir pašnodarbinātā statuss un čeki par katru soli, katru pirkumu un katru pārdoto bildi.
Edgars izmēģinājis spēkus arī ilustrāciju jomā. Viņa zīmējumi publicēti Jana Ikes dzejoļu krājumā Vilka gars, jaunais mākslinieks ilustrē rakstus žurnālā Citādā pasaule, viņš uzrunāts kādā no Rīgas lielākajām bibliotēkām vasarā iekārtot savu izstādi.
Šķiet, ka pēc divu stundu pastaigas esmu ieguvusi Romeo uzticību. Suns silti piespiežas man pie kājas. Ceru, ka suņu valodā tas nozīmē, ka esmu atzīta par savējo.
zvirbulēns
OO