Teorētiski būtu jābūt tā…
1989. gadā tika pieņemta ANO Bērnu tiesību Konvencija, savukārt 1998. gadā Latvijā – Bērnu tiesību aizsardzības likums, kurā viena no galvenajām pamattiesībām ir bērna sociālās tiesības, kas ietver bērniem tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, ko nosaka valsts programma.
Likumā ir noteikts, ka bērna tiesību aizsardzība īstenojama, sadarbojoties ar ģimeni, valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām un citām fiziskajām un juridiskajām personām.
Likums nosaka, ka arī bērna tiesības un brīvības tiek nodrošinātas visiem bērniem bez jebkādas diskriminācijas, tai skaitā neatkarīgi no bērna un viņa vecāku, dzīvesvietas valstī un mantiskā un veselības stāvokļa.
Realitāte ir daudz skaudrāka
Nenoliedzami svarīga ir primārā veselības aprūpe, ko sniedz ģimenes ārsti, taču tikpat kritiski svarīga ir arī sekundārā medicīniskā aprūpe (it īpaši bērniem). Tās ir ārstu speciālistu konsultācijas, kuru laikā ir iespējama agrīna veselības problēmu diagnostika, kas ļauj izvairīties no nopietnām veselības problēmām nākotnē un uzsākt savlaicīgu ārstēšanu.
Šobrīd Latvijas reģionos ir liels to ārstu speciālistu trūkums, kuri konsultē bērnus un jauniešus līdz 18 gadu vecumam. Speciālisti galvenokārt ir koncentrēti Rīgā vai atsevišķos gadījumos pieejami reģionālajās medicīnas iestādēs. Pieprasījums pēc šādām konsultācijām ir ar augošu tendenci. Tostarp jāņem vērā, ka vairums gadījumos vecākiem ar bērniem, kuri dzīvo Latvijas reģionos nav resursu (ne finanšu, ne laika), lai nogādātu bērnus uz Rīgu vai uz reģionālajām medicīnas iestādēm.
Tāpēc aktuāls ir jautājums par pakalpojumu, kas tieši ietekmē bērnu veselību un labklājību pieejamību visā Latvijā.
Vai situāciju var mainīt?
Pirmkārt, mums godīgi jāatbild pašiem sev, vai sabiedrība kopumā kā bērnu tiesību aizsardzības īstenotāji – ģimene, valsts un pašvaldības institūcijas, sabiedriskās organizācijas u.c. – sadarbojamies, lai dzīvē realizētu bērnu tiesības?
Manuprāt, tieši sadarbība ir atslēgas vārds izaicinājuma efektīvai risināšanai ilgtermiņā. Pirmkārt, tas nozīmē sadarbība starp valsts, pašvaldības institūcijām, ģimenes ārstiem un nevalstiskā sektora organizācijām, kuras ar saviem pakalpojumiem var palīdzēt valstij un nodrošināt nepieciešamos vai iztrūkstošos pakalpojumus Latvijas reģionos;
Otrkārt, tā ir informācijas apmaiņa par vajadzībām un pakalpojumu pieejamību reģionos, kā rezultātā iespējama esošo nevalstiskā sektora organizāciju sniegto pakalpojumu paplašināšana un jaunu pakalpojumu izveide un nodrošināšana.
Un, treškārt, tas ir valsts un pašvaldību sektora un biznesa vides finansiālais atbalsts nevalstiskā sektora organizācijām pakalpojumu nodrošināšanai kopumā visā Latvijā vai konkrētos reģionos.
Praktiskas sadarbības formas
Kvalitatīvam sadarbības procesam būtu svarīgi, ka nacionālajā likumdošanā iestrādātā norma, ka bērniem ir tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, tiktu nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas, sadarbojoties visām procesā iesaistītajām pusēm.
Praksē tas varētu realizēties kā visas Latvijas bērniem pieejamo veselības pakalpojumu pieejamības kartes izveide – ne tikai primārās veselības aprūpes pakalpojumu, kurus nodrošina ģimenes ārsti, bet arī sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu. Sekojoši nevalstiskā sektora organizācijas, reaģējot uz apkopotajiem datiem, varētu veidot sadarbības modeli, kā kopējiem spēkiem nodrošināt iztrūkstošos vai papildu nepieciešamos veselības pakalpojumus reģionos.
Diemžēl līdz šim man kā NVO pārstāvei, ikdienā nodrošinot bezmaksas ārstu speciālistu konsultācijas bērniem Latvijas reģionos, ne vienmēr ir izdevies izveidot veiksmīgu sadarbību ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Ceļā uz kopības spēku
NVO sektora organizācijas jau šobrīd nodrošina dažādus pakalpojumus bērniem Latvijas reģionos. Piemēram, kopš 2010. gada labdarības organizācijas Ronald McDonald House Charities Latvija (RMHC Latvija) programma bērnu un jauniešu “Mobilais veselības aprūpes centrs” (MVAC) īsteno bērnu tiesības uz bezmaksas veselības aprūpi, nodrošinot savlaicīgas un kvalitatīvas bezmaksas ārstu speciālistu konsultācijas bērniem līdz 18 gadu vecumam tuvāk viņu dzīvesvietai.
Sadarbībā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un citu medicīnas iestāžu ārstiem MVAC 3 – 4 reizes nedēļā dodas izbraukumos uz vairāk kā 40 vietām Latvijā. Mēs dodamies ne tikai uz mazām vietām Latvijā, bet arī uz lielajām pilsētām – Jelgavu, Liepāju, Daugavpili, Rēzekni, Valmieru. Mūsu komandā ir 20 ārsti, kas nodrošina 11 specialitāšu ārstu medicīniskās konsultācijas - bērnu pneimonologa, otolaringologa, bērnu neirologa, oftalmologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, logopēdijas speciālista, alergologa, bērnu endokrinologa, bērnu gastroenterologa, dermatologa un bērnu ķirurga/ortopēda konsultācijas. 12 gadu laikā ir sniegtas vairāk kā 51 000 medicīniskās konsultācijas bērniem visos Latvijas reģionos.
Lai sekmīgi organizētu MVAC darbību ir izveidojies plašs koordinatoru tīkls visā Latvijā - ģimenes ārsti, pašvaldību sociālie dienesti, skolu un pirmsskolu medmāsiņas un ārsti, Valsts sociālās aprūpes centri (Kalkūni, Rīga, Liepāja), sadarbības nevalstiskās organizācijas (SOS bērnu ciemati, Dižvanagi, Daudzbērnu ģimeņu biedrība "Lielas ģimenes" u.c.), ar kuru atbalstu tiek veidoti bērnu pieraksti pie mūsu speciālistiem
Pēc savas iniciatīvas, apzinot sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un vajadzības bērniem Latvijas reģionos, nodibinājām kontaktus ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un atbildīgajām amatpersonām. Ir novadi un vietas Latvijā, ar kuriem aktīvi strādājam jau daudzu gadu garumā, bet ir arī tādi, kuri līdz šim nav atsaukušies mūsu aicinājumam veidot sadarbību.
Sadarbībā ar ģimenes ārstiem, pašvaldību medicīnas iestādēm un citām institūcijām un partneriem mēs būtu gatavi domāt par iespējamo risinājumu, lai paplašinātu pakalpojumu klāstu un nodrošinātu medicīnisko pakalpojumu pieejamību bērniem reģionos.
Domāju, ka ne tikai Ronald McDonald House Charities Latvija organizācija, bet arī citas NVO ir gatavas sadarbībai ar valsts un pašvaldību institūcijām, veidojot jaunus projektus un pakalpojumus, kam būtu būtiska ietekme uz bērnu veselību un labklājību. Vēlme sadarboties veicinātu ne tikai dažādu profilaktisko veselības pārbaužu pieejamības veicināšanu, bet arī informatīvu un izglītojošu projektu esamību par veselības aprūpi, neatliekamo medicīnisko palīdzību, reproduktīvo veselību, jaundzimušo aprūpi u.c. tēmām.
Atkārtošos, ka galvenais un kritiski iztrūkstošais elements ir sadarbība un savstarpēja atbalsta jautājums.
Diskusiju cikls "Vai dzīve ārpus lielajām pilsētām ir turīgo ģimeņu privilēģija?” īstenots projekta “Uzzini. Runā. Ietekmē.” Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.” Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Raksts ir Latvijas Bērnu Labklājības Tīkla aktualizētās diskusijas rezumējums nevis Tīkla viedokļa atspoguļojums. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.