Tikmēr nozarē zaudējumi ir pamatīgi. Aprīlī šis bizness praktiski apstājās - ārvalstu viesu tūrisma mītnēs bija pat pat 98,4% mazāk nekā parasti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Jūnijā, jūlijā situācija nedaudz uzlabojās, taču tūristu, kas šeit ieradās no citām valstīm, joprojām bija par 38,5% mazāk, nekā vēl gadu iepriekš.
Tomēr Covid-19 izplatījās ar jaunu spēku, arvien vairāk valstis parādījās tā sauktajā sarkanajā sarakstā, kas šim biznesam faktiski nozīmēja atkal jaunu dīkstāvi. Tukšās Vecrīgas ielas, kafejnīcas un viesnīcas ir šī krituma redzamā daļa. Taču darbs apstājās arī tūrisma operatoriem un aģentūrām, kuras ārvalstu viesus uz Latviju atveda, apliecina šāda uzņēmuma - Balticvision Riga līdzīpašnieks un izpilddirektors Ēriks Lingebērziņš.
Starp pēdējiem, kas vēl varēja atbraukt uz Latviju, neievērojot pašizolāciju, bija somi. “Somija vēsturiski ir bijusi no tirgiem, kas ļoti labi paši zina galamērķi. Mūsu tas darba specifika, mēs strādājam, Vācija, Nīderlande, Spānija, Itālija – tās klasikā Eiropas izejošā tūrisma valstis. Un tad, faktiski kopš 22. augusta, kad tie rādītāji sāka pārsniegt 16, mēs esam apstājušies savā darbā,” stāsta E. Lingebērziņš.
Dīkstāves pabalsti, ko varēja saņemt līdz vasaras vidum, tūrisma uzņēmumiem tagad aizstāti ar subsīdijām 30% apmērā no iepriekšējā gada sociālajām iemaksām. Līdz šim 414 uzņēmumiem šādi piešķirti gandrīz 10 miljoni eiro, liecina Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras dati. Taču decembrī šī programma beigsies un finanšu ministrs citu atbalstu nesola. Jau 16. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uz to norādīja intervijā Latvijas Radio: “Tā jau nav abstrakta nauda. Tā ir nauda, kas ir aizņemta. Un cik tad ilgi sabiedrība var gaidīt, kamēr kāda nozare nestrādā, un aizņemties, aizņemties, aizņemties, un šo parādu likt uz visu pārējo sabiedrību. (..) Līdz ar to ir jāskatās uz pārkvalifikāciju.”
Neizpratnē par šādu nostāju ir nozarē. “Man ir ļoti lielas aizdomas, ka mēs visi nevarēsim kļūt par IT speciālistiem vai radīt jaunas tehnoloģijas, kā to no mums sagaida,” norāda E. Lingebērziņš.
No marta vidus, kad izsludināja ārkārtas situāciju, apturot arī ceļošanu, tūrisma nozarē bezdarbam piereģistrējušies četrarpus tūkstoši cilvēku. Lielākoties – pavāri, viesmīļi, bārmeņi, kā arī istabeņi, viesnīcu administratori un tūrisma organizatori.
Tūrismā strādājošie cer, ka valdība tomēr radīs atbalsta iespējas, jo neesot taisnīgi, ka par cīņu ar Covid-19 jāsamaksā vienai nozarei. “Man gribētos arī dzirdēt, ka kāds no valdības to atzīst, ka jā,ka mūsu veiksme patiesībā ir pateicoties tam, ka viena nozare ir praktiski šobrīd ir iznīcināta. Mēs sagaidām skaidru izvēlei, kā mēs virzāmies tālāk,” saka E. Lingebērziņš.
Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis atkārto ministra Jāņa Reira teikto, ka pārējie nodokļu maksātāji uzturēt nestrādājošu nozari nevarēšot. Tas gan nozīmē ne vien zaudējumus pašiem uzņēmējiem un nozares darbiniekiem, bet arī valstij – tūrisma nozares apgrozījums līdz šim bijis 4% no iekšzemes kopprodukta, kas naudas izteiksmē ir ap miljardu eiro.
“Mēs mēģināsim atbalstīt citu nozaru uzņēmumus. Mums ir tiešām lielas finanšu iespējas atbalstīt no Eiropas kopējiem fondiem gan eksportspējīgus uzņēmumus, kas strādā dažādās nozarēs, gan augsto tehnoloģiju uzņēmumus. Tad mēs centīsies ar šiem līdzekļiem papildus veicinot produktivitāti aizpildīt, kā jūs teicāt, šo budžeta robu ,” norāda I. Dālderis.
Valdībā cerības liek arī uz vietējo tūrismu. Dati gan lielam optimismam pamatu nedod. Latvijas iedzīvotāji vismaz jūlijā tiešām sāka ceļot vairāk - tūrisma mītnēs vietējo iedzīvotāju bija teju par 2% vairāk nekā gadu iepriekš. Taču kopā ar ārvalstu viesiem joprojām kritums par 25%. Un tas ar lietuviešiem un igauņiem, kuri arī vasaras beigās pie mums sāka braukt vairāk. Bet tagad, kad plīsis arī Baltijas burbulis, tik daudz vairs nebūs.
Ekonomikas ministrijai gan uzdots vēl meklēt risinājumus, taču arī tur norāda – jārēķinās ar realitāti. Ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko pauž viedokli, divus, trīs gadus valstij uzturēt veselu nozari nav iespējams. Daļu no naudas, kas no dažādiem atbalsta pasākumiem šogad paliks pāri, gada beigās gan varētu novirzīt tūrisma uzņēmumiem, taču vēl esot jādomā – kā to darīt. Ministrijā arī atgādina, ka risinājumus meklē visā Eiropā un piedāvājumā ir, piemēram, tūrismu bremzējošās pašizolācijas aizstāšana ar testiem. “Tajā brīdī, kad varēs atvietot ar testu vai testu sēriju, tas jau atvieglos ceļošanu,” norāda R.Aleksejenko.
Šī gan būtu kārtējā reize, kad ekonomiskais redzējums konfliktē ar epidemiologu redzējumu. Slimību profilakses un kontroles centrā atgādina, ka liela daļa Covid-19 gadījumu Latvijā ir atvesti tieši no ārvalstīm, un šādu piedāvājumu neatbalstītu.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs skaidro: “Negatīvs tests nenozīmē, ka cilvēks nav infekciozs. Viņš var palikt vēlāk infekciozs, viņam var veidoties viltus sajūta, ka viņš ir drošs, ka viņam nav vairs nekādas infekcijas. Cilvēkiem, kuri ar viņu kontaktēsies, arī varētu būt tāda sajūta. Un tas varētu veicināt infekcijas izplatīšanos.”
Slimību profilakses un kontroles centrā atzīst, ka pagaidām arī pāragri prognozēt, kad būs vakcīna pret Covid-19. Uz to kā glābiņu cer nu jau gandrīz iznīcinātā nozare.