Vienotajā tīklā tiks apvienoti esošās sistēmas resursi un veidots vienots vakcinējamo saraksts, vienots vakcinācijas vietu kalendārs un rindu vadība, kā arī centralizēta vakcīnu piegādes un krājumu vadība, un vienota komunikācija ar iedzīvotājiem.
Ministrijā skaidro, ka, lai pēc iespējas efektīvāk varētu izmantotu vakcinācijas sistēmas kapacitāti, tiks veidots vienots iepriekšējais vakcinējamo saraksts. Sarakstā tiks reģistrēti iedzīvotāji, kas vēlas vakcinēties, prioritārā grupa, izvēlētā vakcinācijas vieta un kontaktinformācija.
Par tiem, kas vēlas vakcinēties informāciju iesniegs paši iedzīvotāji, viņu pārstāvji, vai darba kolektīvu pārstāvji, kā arī tajos tiks pēc iespējas pievienoti dati no valsts reģistriem. Saņemot pieteikumus vakcinēties, vakcinējamo cilvēku sarakstu veidos ģimenes ārsti un ārstniecības iestādes. Tāpat vakcinējamo sarakstus prioritārajām grupām un darbiniekiem veidos attiecīgās institūcijas, pašvaldības, darba vietas un citas organizācijas.
Tāpat vienotā sistēmā tiks apkopota informācija par visām vakcinācijas vietām un tiks reģistrēti to darba laiki un kapacitātes. Tādējādi, uzzinot konkrētas vakcīnas piegādes laiku, no iepriekš izveidotajiem sarakstiem, ņemot vērā prioritārās grupas un vakcīnu apjomu, tiks veidotas rindas uz katru noteikto vakcinācijas vietu un laiku.
Iedzīvotāji tiks centralizēti reģistrēti rindās pie ģimenes ārstiem, ārstniecības iestādēs vai uz nacionālā mēroga vakcinācijas kompleksiem. Savukārt organizāciju pieteiktajai vakcinēšanai tiks organizētas izbraukuma vakcinācijas komandas vai arī tiks organizēta speciāla vakcinācija kādā no ārstniecības iestādēm.
Lai būtu iespējams gan ievērot Ministru kabineta noteikto prioritāri vakcinējamo sarakstu, gan vienlaikus pilnībā izmantot vakcinācijas sistēmas kapacitāti, rindu veidošanā tiks izmantot papildināšanas princips. Proti, lai netiktu kavēta iespēja citiem saņemt vakcināciju tādēļ, ka atsevišķas prioritārajām grupām piederošas personas nav gatavas saņemt vakcīnu, paralēli tiek plānota iedzīvotāju ar nākošo prioritāti vakcinācija.
Ja prioritārās grupas pārstāvis maina savu lēmumu, viņš var ārpus kārtas pieteikties uz nākošo pieejamo vakcinācijas notikumu. Pēc tam, kad tiks izveidota pieraksta rinda uz katru konkrēto vakcinēšanas vietu un laiku, tiks aprēķināts vakcinācijas vietām piegādājamo vakcīnu daudzums. Piegādes pasūtījumi tiks nodoti zāļu lieltirgotavām, kas veiks piegādes.
Lai nodrošinātu vakcinācijas sistēmas efektīvu darbību, kā arī ērtu un elastīgu vakcinācijas procesu, tiks izveidots speciāls IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai. Līdz ar to plānošanas procesi, pēc ministrijas paustā, notiks pārsvarā automātiski, izmantojot jaunveidojamo IT risinājumu vakcinācijas procesa optimizēšanai.
Šāda IT risinājuma veidošana ministrijas vērtējumā ir kritiski nepieciešama, jo patlaban vakcinācijas procesā būtisku laiku aizņem informācijas ievade dažādās sistēmās, dokumentu gatavošana, kā arī daļēji manuāla lēmumu apstrāde.
IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai ietvers agrīno pieteikšanos vakcinācijai, iepriekšējo vakcinējamo sarakstu, vakcinācijas kabinetu kapacitātes un darba laiku pārvaldību, vienoto rindu veidošanu, saziņu ar vakcinējamiem, vakcīnu piegādes plānošanu, loģistikas organizāciju un krājumu vadību.
IT risinājums optimizēs procesus arī pašā vakcinācijas epizodē. Tas nodrošinās administratorus ar iepriekš sagatavotiem datiem un samazinās ievades operāciju skaitu līdz minimumam, kas nepieciešams, lai reģistrētu vakcinēšanas faktu.
Lai sasniegtu mērķi - pieaugušo iedzīvotāju aptvere ne mazāk kā 70% 2021.gada vasaras beigās, no februāra pakāpeniski ir jākāpina vakcinācijas pakalpojumu kapacitāti, lai no marta varētu nodrošināt ne mazāk kā 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā, skaidro Veselības ministrija (VM). Šis apjoms atbilst prognozētajam vakcīnu piegāžu ātrumam, operatīvi izmantojot visas piegādātās vakcīnas, akcentē VM.
Šajā vakcinācijas plānā arī norādīts ievērojami zemāks ražotāja AstraZeneca piegāžu apjoms pirmajā ceturksnī. Ja iepriekšējais plāns, kas tapa vēl bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) vadībā, paredzēja, ka pirmajā ceturksnī Latvija saņemtu 423 957 AstraZeneca vakcīnu devas, tad šajā plānā šī ražotāja vakcīnu devu apjoms ir 108 791 devas apmērā.
Vienlaikus, par divām trešdaļām sarūkot ražotāja Pfizer/BioNTech vakcīnu piegāžu apjomam pirmajā ceturksnī, Latvija no janvāra līdz martam kopumā no visiem ražotājiem varētu saņemt 182 661 vakcīnas devu, kas ir par 444 040 devu mazāk nekā norādīts iepriekšējā plānā.
Tomēr otrajā ceturksnī kopējais saņemamo devu skaits, salīdzinājumā ar iepriekšējo vakcinācijas plānu, būtu par 355 157 devu lielāks.
VM vērtējumā kopējā Latvijas vakcinācijas iestāžu un loģistikas kapacitāte ir pietiekama, lai būtu iespējams iedzīvotājus vakcinēt atbilstoši uzstādītajam mērķim - 100 000 vakcinācijas epizodes nedēļā. Tomēr šai kapacitātei nav ievērojamu rezervju, tāpēc kritiska ir visu Latvijas vakcinēšanas sistēmas resursu optimāla izmantošana, norāda ministrijā.
Kā vēstīts, AstraZeneca ir ziņojusi, ka Covid-19 vakcīnas piegādes Eiropas Savienībai kavēsies, jo sarucis ražošanas apjoms.
pievienota 3.-12.rindkopa