Šāda nostāja ir visiem Dienas aptaujātajiem ekonomistiem, kas uzskata: nozaru sekmīgam darbam gaidāmajā rudens/ziemas sezonā, kas nāk ar jauna pandēmijas uzliesmojuma draudiem, izšķiroši svarīgs būs nevis valsts atbalsts, bet tieši vakcinācija. Tikai tā nodrošinās, ka netraucēti varēs strādāt visas nozares, ieskaitot viesmīlību, tūrismu, aviāciju utt., kas vienkopus pulcē daudzus cilvēkus.
Izdzīvošanas jautājums
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsver: "Jo ātrāk sasniegsim pūļa imunitāti, jo ātrāk tiks atcelti valstī noteiktie ierobežojumi, kā rezultātā notiks ekonomikas atveseļošanās, ārējās tirdzniecības atkopšanās un investīciju tempa atjaunošanās, kas rezultēsies zemākos zaudējumos, izmaksās un mazākos riskos gan valsts finansēm (budžeta deficīts un valsts parāds), gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem. Tāpēc līdzšinējie epidemioloģiskie drošības pasākumi būtu aizvietojami ar nozarēs nodarbināto vakcināciju." Jāpiebilst, ka komercdarbības atbalstam saistībā ar līdzšinējiem pandēmijas diktētajiem ierobežojumi valsts jau izmaksājusi vairāk nekā 940 miljonus eiro.
To, ka vakcinācija palīdz ekonomikai, pilnībā apstiprina Dānijas labā prakse. Šī valsts no 10. septembra ir gatava atcelt visus ar Covid–19 saistītos ierobežojumus, jo iedzīvotāju vakcinācijas aptvere ir 71%, kas nozīmē, ka slimības izplatība tiek kontrolēta. Šis ceļš būtu ejams arī Latvijai. Proti, nevis kaulēšanās un kompromisu meklēšana ierobežojumu mīkstināšanai pie samērā zema vakcinēto īpatsvara (47%), bet gan vakcinācijas aptveres palielināšana vismaz līdz 70%, lai varētu runāt par ierobežojumu atcelšanu.
To, ka vakcinācija ir daudziem biznesiem izdzīvošanas un būt vai nebūt jautājums, Dienai uzsver vairāki pakalpojumu sniedzēji, norādot – ja viņi var strādāt tikai ar vakcinētiem klientiem, tad ir svarīgi, lai tādu būtu pēc iespējas vairāk.
Ceļš, kas jāizmanto
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka atgādina, ka Latvija ir nozīmīgi palielinājusi budžeta deficītu un valsts parāds ir pietuvojies 50% no IKP, kas nozīmē, ka vēl vienu "lokdaunu", kas prasa milzīgas valsts subsīdijas, mēs vienkārši nevaram atļauties. Turklāt jāņem vērā, ka jauni nozaru darbības ierobežojumi nozīmētu neizbēgami mazākus nodokļu ieņēmumus, kā arī lielāku bezdarbu. Profesore tāpat atgādina, ka ne visi, piemēram, viesmīlības jomā strādājošie būs spējīgi ātri pārkvalificēties darbam citās jomās. Līdz ar to tieši vakcinācija ir priekšnoteikums ekonomiskajai atjaunotnei un izaugsmei.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norāda, ka Latvijas ekonomika pamazām rāpjas ārā no bedres. Vienlaikus viņš bilst: "Nākotne ir ļoti atkarīga no Covid-19 izplatības. Cik liels un sāpīgs būs nākamais pandēmijas vilnis, prognozēt, protams, ir ļoti grūti. Ja vīrusa izplatība būs plaša un tādēļ būs nepieciešami papildu ierobežojumi, tas, protams, ekonomiku pavilks uz leju. Es tomēr ceru, ka sabiedrība arvien plašāk vakcinējas, jo tas ir risinājums, lai, ja ne izvairītos no pašas saslimšanas, tad to padarītu mazsāpīgāku gan pašiem, gan ekonomikai."
Par pandēmijas trešo vilni un ar to saistītajiem stingrākajiem ierobežojumiem Latvijas Bankas prezidents skaidro, ka
tas jau tā smagāk cietušos sektorus, kuri ir saistīti ar cilvēcisko kontaktu, – tūrismu, dažādus pakalpojumu sektorus – atkal iedzīs dziļākos mīnusos. Tādēļ Kazāks uzsver: "Ja mēs gribam palīdzēt sev un ekonomikai, tad mans galvenais mudinājums ir – tiekam galā ar Covid-19. Vakcinācija, vakcinācija un vēlreiz vakcinācija ir ceļš, kas būtu jāizmanto. Tad arī negatīvās sekas ekonomikā, kas ietekmē iedzīvotāju maciņus, būtu krietni mazākas."
Uzņēmumu veiksmes stāsts
Par to, ka gaidāmā rudens un ziemas sezona būs smags pārbaudījums, ja vien vakcinēšanās neies plašumā, Dienai pauž Latvijas Restorānu biedrības pārstāvji, atgādinot, ka viņu bizness ir tieši atkarīgs no tā, cik daudz būs vakcinēto klientu. Latvijas Bārmeņu federācijas prezidents Raitis Akerblūms stāsta, ka nozare savā vairākumā mājasdarbu ir izpildījusi. Proti, bāru un restorānu viesmīļi un bārmeņi, kas strādā tiešā kontaktā ar klientiem, ir vakcinējušies, lai varētu strādāt iekštelpās. Lielais jautājums ir, cik daudz būs vakcinēto viesu. Lai apmeklētāju plūsma neliktu ēdinātājiem un dzirdinātājiiem strādāt ar mīnusa zīmi, Akerblūms aicina visus savus potenciālos viesus vakcinēties, jo tikai tā viņi varēs saņemt pakalpojumus.
Īsts veiksmes stāsts šajā ziņā ir zivrūpniecības uzņēmums Karavela, kur vakcinējušies ir vairāk nekā 90% darbinieku. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andris Bite stāsta, ka tas nav noticis pats no sevis, bet ir smaga darba rezultāts, jo vēl tikai februārī gatavību vakcinēties izteica vien 20% darbinieku. Bite skaidro, ka darbinieku motivēšanā ļoti svarīgi bijuši divi faktori. Pirmais un visiedarbīgākais – pārslimojošo darbinieku stāsti, kā viņiem ir klājies slimības laikā un cik grūts bijis atveseļošanās process. Tas daudziem šaubīgajiem licis nosvērties par labu vakcinācijai. Otrais – uzņēmuma vadība ir rīkojusi vairākus informatīvus seminārus, kur bija uzaicināti Latvijas Infektoloģijas centra darbinieki, kas stāstījuši gan par slimību, gan vakcīnām, to iedarbību, kā arī iespējamām blaknēm. Visiem uzņēmumā Karavela strādājošajiem bija iespēja uzdot arī jautājumus un rast atbildes par visām neskaidrībām. Tāpat Bite skaidro, ka pie kolektīva vairākas reizes devušies izbraukuma vakcinācijas speciālisti. Tādējādi uzņēmuma vakcinācijas veiksmes stāstu veidoja gan darbiniekiem viegli pieejamā vakcinācija, gan plašā informatīvā kampaņa, gan pārslimojušo kolēģu pieredzes stāsti.
Arī telekomunikāciju uzņēmumā Tet ir vakcinējies gana liels darbinieku īpatsvars – 70%, daļa vakcināciju vēl nav pabeiguši. Uzņēmuma Cilvēku un vides dienesta direktore Ingrīda Rone stāsta, ka ir rīkojuši kolektīvo vakcināciju gan darbiniekiem, gan viņu tuviniekiem. Par vakcinācijas ietekmi uz biznesu Rone teic: "Tā kā Tet ir uzņēmums, kas nodrošina ārkārtīgi būtiskos interneta un televīzijas pakalpojumus, mums ir ļoti nozīmīgi rūpēties par to nepārtrauktību un stabilitāti, kas ir īpaši būtiski attālinātajā darbā un mācībās. Un šo pakalpojumu nepārtrauktai nodrošināšanai vakcinācija un augsta drošības pasākumu ievērošana ir ļoti būtiskas vērtības visam uzņēmumam. Tāpat būtiski, lai ikviens mūsu kolēģis ir iespējami pasargāts no saslimšanas un pārdzīvojumiem, kas saistīti ar izolāciju un slimošanas sekām."
Publikācija sagatavota sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu