Viņš uzsvēra, ka LLPA savu vērtējumu par jauno likumprojektu sniegs aptuveni pēc nedēļas. Taču viņa ieskatā būtu nepieciešami tikai iepriekšējā likuma grozījumi, nevis jauna likuma izstrāde.
Vairākas novitātes, kas iestrādātas likumā, daudzviet jau darbojas realitātē. Piemēram, likumā plānots noteikt, ka pašvaldības izpilddirektorus un to vietniekus izraugās konkursa kārtībā. Latvijas lielajās pilsētās šī norma daudzviet jau ir ieviesta praksē.
Savukārt, runājot par iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā, viņš norādīja, ka piedāvātie risinājumi vairāk derot novadu pašvaldībām, nevis pilsētām.
Valainis prognozēja, ka par šo likumu būs plašas debates Saeimā.
Piemēram, viņš minēja normu par aizliegumu pašvaldības iestāžu vadītājiem ieņemt deputātu amatus. Valainis norādīja, ka ir citi likumi, kuros skaidri noteikts, kādus amatus drīkst vai nedrīkst ieņemt deputāti. Turklāt, tādējādi tiekot izslēgta iespēja politikā iesaistīties kultūras un izglītības iestāžu vadītājiem.
Savukārt normām, kas skar e-pārvaldi un attālinātas iesaistes iespējas, būtu jābūt mūsdienīgākam, piebilda Valainis.
LETA jau ziņoja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pabeigusi darbu pie jaunā Pašvaldību likuma izstrādes un nodevusi to publiskai apspriešanai, aģentūru LETA informēja VARAM.
Ministrija rosina lēmējvaras un izpildvaras skaidrāku nodalīšanu, pilnveidojot kompetenču un funkciju sadali, skaidrāku pašvaldību darba organizācijas modeļa un amatpersonu kompetences noteikšanu.
Likumprojekts paredz noteikt mehānismus plašākai iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai pašvaldības darbā, tādējādi paaugstinot pašvaldības darba kvalitāti un atbilstību tās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēm.
Kā viena no iedzīvotāju iesaistes formām paredzēta līdzdalības budžeta ieviešana, tādējādi nodrošinot demokrātisku procesu, kas sniedz iespēju pašiem iedzīvotājiem noteikt to, kā tiek iztērēta daļa no pašvaldības budžeta teritorijas attīstības jautājumos. Tas veicinās iedzīvotāju sadarbību ar pašvaldību, savstarpēju uzticību un pilnvērtīgu un mērķtiecīgu sadarbību, pauž VARAM.
Likumprojektā iecerēts ieviest prasību pašvaldībās nodrošināt iedzīvotāju valdi, lai uzturētu dialogu starp pagastu un novada pilsētu (izņemot administratīvo centru) iedzīvotājiem un domi. Šāda valde būtu konsultatīva rakstura un varētu izskatīt vietējas nozīmes jautājumus un iesniegt pašvaldības domei lēmumprojektus. Tāpat likumā paredzēts arī noteikt iespēju pašvaldības iedzīvotājiem iesniegt domei kolektīvo iesniegumu.
Ministrija rosina noteikt jomas, kurās veicama pašvaldību izdoto saistošo noteikumu pirmskontrole, vienlaikus ministrijai tiek saglabāta saistošo noteikumu tiesiskuma pēckontrole, tajā skaitā ministra tiesības apturēt prettiesisku saistošo noteikumu vai to punktu darbību. Tas ne vien atvieglos un padarīs raitāku vietvaru darbu, bet arī mazinās administratīvo slogu pašā ministrijā.
Likumprojektā iecerēts precizēt pašvaldības izpilddirektora iecelšanas kārtību, nosakot, ka amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā, kā arī izpilddirektors tiek iecelts amatā uz pieciem gadiem ar iespēju pilnvaru termiņu pagarināt vēl par pieciem gadiem pēc izpilddirektora darba novērtējuma veikšanas.
Likumprojektā ietverta prasība rīkot atklātu konkursu arī uz pašvaldības izpilddirektora vietnieka un novada teritoriālā iedalījuma vienības (pagasta vai pilsētas) vai to apvienības pārvaldes vadītāja amatu. Tāpat plānots precizēt domes deputāta amatu savienošanas ierobežojumus, paredzot, ka domes deputāts nedrīkst ieņemt pašvaldības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka amatu.
Likumprojekts arī paredz noteikt vietvarām pienākumu izdodot saistošos noteikumus, saistošo noteikumu paskaidrojuma rakstā pamatot to nepieciešamību un atspoguļot arī to ietekmi uz pašvaldības budžetu, kā arī saistošo noteikumu projektu un tā paskaidrojuma rakstu pirms izdošanas uz vismaz divām nedēļām publicē pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa noskaidrošanai.