Kā aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule, ministrija starpinstitūciju saskaņošanā bija nodevusi trīs iespējamos modeļus, kādos nodrošināt abonēto drukātās preses izdevumu piegādi un pilnveidot drukāto mediju atbalstu Latvijā.
Saskaņošanas rezultātā atbalstu guva modelis, kurš paredz pilnveidot līdzšinējo abonētās preses izdevumu piegādes kārtību. Tiks noteikts pārejas periods, kura laikā izstrādāta jaunā atbalsta kārtība, saskaņā ar kuru tarifus apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), nodrošinot nepieciešamo procesa caurskatāmību. Līdz ar šī modeļa ieviešanu notiks atteikšanās no fiksētā tarifa, kas nākotnē valsts atbalsta apmēru padarīs stabilāku un vieglāk prognozējamu.
Pēc valdības sēdes kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) žurnālistiem sacīja, ka, izstrādājot modeļus, ir izdevies mazliet kliedēt mītu, ka līdzšinējā preses piegādes sistēma ir absolūti ačgārna un finansiāli nepamatoti dārga un ka "velosipēds būtu jāizgudro no jauna".
Ministrs uzsvēra, ka KM bija piedāvājusi trīs dažādas iespējas, kā varētu šo jautājumu risināt. Divi no piedāvātajiem variantiem paredzēja pilnīgu citas sistēmas ieviešanu, taču darbs esot pierādījis, ka jebkura no piedāvātajām versijām nenestu to finansiālo ietaupījumu, kāds, iespējams, ticis cerēts.
"Mēs nonācām pie secinājuma, ka velosipēds nav jāizgudro no jauna, bet ir krietni jāuzlabo esošā sistēma, izmantojot tās labās iestrādes, kas jau ir," sacīja Puntulis, norādot, ka garais darba cēliens sadarbībā ar Satiksmes ministriju ir noslēdzies un atliek vien vienoties par finansējumu, kas 2021.gadā varētu būt pieci miljoni eiro.
Jauno valsts atbalsta modeli abonētās drukātās preses piegādei plānots izstrādāt un ieviest no 2022.gada 1.janvāra, pirms tam saskaņojot to ar Eiropas Komisiju. Līdz jaunā valsts atbalsta modeļa spēkā stāšanās brīdim tiks saglabāts esošā abonēto preses izdevumu piegādes kārtība.
(papildināta visa ziņa)