Valdība otrdien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2021.gadam un ietvaram 2021.-2023.gadam.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka nākamā gada budžets ir ilgstoša darba rezultāts. "Piecām partijām reizēm ir sarežģīti vienoties, tomēr varam, kad tas ir svarīgi," uzsvēra premjers.
Pēc Kariņa paustā, otrdien, valdībā skatot 2021.gada budžetu, ir sperts liels solis, ieviešot skaidrību šajos neskaidrajos laikos. Premjers uzsvēra, ka ar nākamā gada budžetu tiek risināta virkne jautājumu, tostarp palielināts mediķu un pedagogu atalgojums, kā arī nodrošināta sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) uzsvēra, ka 2021.gada budžets ietver labas lietas, tostarp paredzot finansējumu tieslietu nozarei. Vienlaikus ministrs pauda sarūgtinājumu, ka valdībā skatītajā ziņojumā nav ietverts augustā skatītais jautājumu par VSIA Latvijas Vēstnesis deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 2021.gadā un turpmākajos gados 1 391 328 eiro apmērā. Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka šis jautājums vēl tiks risināts budžeta likumprojekta izstrādes un izskatīšanas procesā.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pateicās ministriem, ka tik liela budžeta deficīta palielinājuma apstākļos tomēr tika rasta iespēja paredzēt būtisku finansējuma pieaugumu veselības nozarei. Vienlaikus Viņķele atzina, ka taisnīgās finansējuma sadalījums nozīmētu, ja no piešķirtās naudas veselības nozarei lielākus ieguvumus būtu arī pacientiem.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) pateicās kolēģiem par darbu budžeta izstrādes gaitā, sevišķi izceļot panākto kompromisu jautājumā par autoratlīdzību sistēmu. Puntulis norādīja, ka viņš ar izpratni raugās uz finanšu sadalījumu 2021.gada budžetā, piebilstot, ka viņš ar skaudību skatās uz atalgojuma pieaugumu mediķiem, jo šogad tika "iepauzēts" atalgojuma pieaugums kultūras jomā strādājošajiem. Ministrs pie šī jautājuma solīja atgriezties diskusijās par 2022.gada budžetu.
FM aģentūrai LETA atzina, ka patlaban nav zināms konkrēts 2021.gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs, jo valdība otrdien lēma par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritātēm vienlaikus uzdodot veikt detalizētus šo izdevumu aprēķinus.
Nākamā gada budžeta izdevumu un ieņēmumu apmērs varētu būt zināms septembra beigās, oktobra sākumā.
No valdības lemtā izriet, ka nākamajā gadā valsts budžeta deficīts plānots 1,18 miljardi eiro jeb 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Savukārt turpmākajos gados budžeta deficītu plānots pakāpeniski mazināt - 2022.gadā budžeta deficīts plānots 876,9 miljonu eiro apmērā, bet 2023.gadā - 563,8 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus no FM aprēķiniem izriet, ka plānotās izmaiņas vairāku nodokļu likumu normās ļaus 2021.gada budžetā papildus iekasēt 69,9 miljonus eiro, 2022.gadā - 140,7 miljonus eiro, bet 2023.gadā - 162,7 miljonus eiro.
FM aprēķinājusi, ka lielākā negatīvā ietekme uz nākamā gada budžetu - 75,6 miljonu eiro apmērā - rada valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par vienu procentpunktu, tostarp par 0,5 procentpunktiem darba devējam un par 0,5 procentpunktiem darba ņēmējam.
Ienākumu sliekšņa, līdz kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu, paaugstināšana līdz 1800 eiro mēnesī uz budžetu radīs negatīvu fiskālo ietekmi 41,6 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus lielāko pozitīvo efektu uz 2021.gada budžetu radīs iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) proporcionālā sadalījuma maiņa starp pašvaldību un valsti, attiecīgi no nākamā gada 75% IIN ieņēmumu nonāks valsts budžetā, bet 25% - pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts budžets papildus iegūs 90,9 miljonus eiro.
Ieviešot minimālo VSAOI objektu, 2021.gada budžetā plānots papildus iekasēt 73,3 miljonus eiro.
Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tabakas izstrādājumiem nākamā gada budžetā radīs papildus ienākumus piecu miljonu eiro apmērā. FM piebilst, ka no 2022.gadu 2% no tabakas akcīzes ieņēmumiem tiktu papildus novirzīti Valsts kultūrkapitāla fondam.
Savukārt transportlīdzekļu nodokļu un nodevu izmaiņu rezultātā 2021.gadā valsts budžetā plānots papildus iekasēt 12,4 miljonus eiro.
Papildus ieņēmumus 20 miljonu eiro apmērā nākamā gada budžetā plānots iegūt no VAS Latvenergo dividendēm, 500 000 eiro no dabas resursu nodokļa, bet 8,5 miljonus eiro, pārņemot Eiropas Savienības direktīvu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas jomā.
Tāpat 2021.gada budžetā paredzēti papildus 304 miljoni eiro ministriju prioritārajiem pasākumiem. No tiem lielākā daļa jeb 183 miljoni eiro paredzēti mediķu atalgojuma celšanai, kamēr 33,3 miljonus eiro papildus paredzēts novirzīt pedagogu atalgojuma celšanai, bet 7,2 miljonus eiro - akadēmiskā personāla atalgojuma celšanai.
Vēl 8,9 miljoni eiro tiks novirzīti sabiedriskajiem medijiem, tostarp to iziešanai no reklāmas tirgus un sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
Nākamā gada budžetā 9,5 miljonus eiro plānots novirzīt abonēto preses izdevumu piegādes radīto zaudējumu kompensācijai.
Satversmes tiesas spriedumu izpildei labklājības jomā 2021.gada valsts un pašvaldību budžetā paredzēti 67,3 miljoni eiro, no tiem minimālo pensiju paaugstināšanai paredzēti 36,8 miljoni eiro, bet garantētā minimālā ienākuma un dzīvokļa pabalsta finansēšanai - 25,4 miljoni eiro.
pievienota 3.-7.rindkopa