Plāna saturu IeM aģentūrai LETA neatklāja, taču pastāstīja, ka šis ir jauns plāns, kas aizstāj līdzšinējo - 2008.gadā valdībā apstiprināto dokumentu. Jaunais plāns sagatavots atbilstoši šodienas aktuālajiem drošības izaicinājumiem un aktuālajai situācijai, lai efektīvi reaģētu masu nekārtību un iekšējo nemieru gadījumā.
Plāns nav terminēts, bet ir pastāvīgs rīcības dokuments, atbilstoši kuram Valsts policija kā vadošā iestāde īstenos plānā paredzētos pasākumus sadarbībā ar citām valsts pārvaldes institūcijām.
Plāna nokļūšana valdības darbakārtībā sakrīt ar laiku, kad vēl nesen - jūnija beigās - Valsts policija rīkoja plašas mācības masu nekārtību novēršanā, un šajā pasākumā piedalījās aptuveni 200 kārtības sargi. Pēc mācībām policijas vadība pauda pārliecību, ka ar pašreiz pieejamo likumsargu skaitu un ekipējumu ir iespējams likvidēt masu nemierus.
Toreiz pirmo reizi policijas vēsturē pārbaudīta mijiedarbe starp Rīgas reģiona pārvaldes Speciālo uzdevumu un Patruļpolicijas bataljonu un analoģiskiem apmācītiem policijas darbiniekiem no citiem reģioniem, jo šoreiz viņi darbojās vienkopus.
Policijas vadība toreiz norādīja, ka svarīga ir sadarbības nostiprināšana ar reģionu policistiem, jo pret pūli vienmēr ir jāliek liels spēks, lai neizceltos plašāki nemieri un pašiem protestētājiem nerastos lielāki ievainojumi.
Policijas pārstāvji gan norādīja, ka Latvijā masu nemieri īsā laikā ļoti reti izveidojas. Policijas praksē kopš neatkarības atjaunošanas bijis vien pāris reižu, kad nācies iesaistīties ar plašiem spēkiem - jau pieminētie Vecrīgas grautiņi un notikumi Bauskā, kad iedzīvotāji bloķēja stratēģiski svarīgu tiltu. Latvijas policisti 2007.gadā palīdzēja arī Igaunijas kolēģiem, likvidējot tā dēvētos Bronzas kareivja nemierus Tallinā.
Policijas vadība gan neminēja, kuras vietas Latvijā ir riskantākās iespējamu masu nemieru izcelšanās dēļ, taču agresīvs pūlis var izveidoties daudzviet - koncertos, sporta pasākumos vai politisku sapulču laikā.