Viņš atzina, ka negaisa postījumu mērogs ir tik plašs, ka būs grūti atrast iespējas, kā visiem palīdzēt, tāpēc pašvaldībām, visticamāk, nāksies gradēt situācijas pēc smaguma un beigās nāksies veidot kādu ļoti specifisku atbalsta veidu.
"Tie mērogi nav īsti salīdzināmi, jo citam ir viens stūris paplosīts, bet citam, var teikt, viss vienos caurumos. Man liekas, ka aizies nedēļa tikai, lai apjēgtu šos zaudējumus un veidot aplēses pa dažādām kategorijām," sacīja politiķis.
Ministrs aicināja ikvienu, kuram vakardienas negaiss nodarījis lielus zaudējumus, fiksēt tos fotogrāfijās un vērsties pašvaldībā. Tomēr mazu bojājumu gadījumā gan būtu vēlams netraucēt pašvaldības, lai tās var veltīt savu laiku palīdzēšanā tiem, kuriem tas ir vairāk nepieciešams, sacīja Sprindžuks.
Kā ziņots, Sprindžuks iecerējis ziņots Ministru kabinetam par nepieciešamību noteikt ārkārtas situāciju pirmdienas vētrā un negaisā vissmagāk skartajām teritorijām.
Pēc Dobeles novada apmeklējuma ministrs sociālajā tīklā "Facebook" atzinis, ka postījumi tur ir ļoti lieli. Viņš pirmdien pēc vētras apmeklējis vissmagāk skartās Dobeles novada teritorijas - Bukaišus, Tērveti, Kroņauci, Gardeni, Dobeli un Lejasstrazdus, bet neesot paspējis apmeklēt Vilces, Zaļenieku un Jaunpils pagastus Jelgavas un Tukuma novados.
"Jumti, fasādes, logi, lauzti koki, elektrolīnijas, krusas sakapāti tīrumi," ar redzēto dalās amatpersona, solot ziņot Ministru kabinetam par nepieciešamību noteikt ārkārtas situāciju dabas stihijas vissmagāk skartajiem pagastiem.
"Pašvaldību vadītājus aicināšu sniegt sākotnējo atbalstu, tad apzināt zaudējumus, lai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atbalsta apmēru cietušajiem mājokļiem, lauksaimniekiem un pašvaldībām," norāda Sprindžuks.
Pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru.