Izskatīšanai Ministru kabineta komitejā tika iesniegts likumprojekts, par kuru iebildumus izteikušas Tieslietu ministrija un Satiksmes ministrija, un arī sēdē turpinājās diskusijas par atsevišķiem jautājumiem. Piemēram, līdz šim nav panākta vienošanās par to, kas veiks pirmskontroli - prokurori vai tiesneši. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) vērsa tiesnešu uzmanību, ka jau vairākos gadījumos izmeklēšanas tiesnešiem ir uzdoti papildus pienākumi. Tāpat viņš norādīja, ka vairākām valstīm saistībā ar līdzīgu likumprojektu ir bijusi negatīva pieredze - regulējums ir apstrīdēts konstitucionālajās tiesās, kas analogas Latvijas Satversmes tiesai.
Tāpat Tieslietu ministrija vēlējusies, lai likumprojektā tiek nosauktas tās ārvalstu institūcijas, ar kurām policija īstenos sadarbību. Tomēr Iekšlietu ministrija skaidro, ka tas nav iespējams, jo katrā valstī ir cita situācija.
Savukārt Satiksmes ministrijai iebildumi bijuši saistībā ar administratīvā sloga izmaksām. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas aplēsēm tām ir jābūt lielākām, jo datu manuālai nosūtīšanai būtu nepieciešams cilvēks ar augstu kvalifikācijas pakāpi, līdz ar to arī izmaksām par darbu jābūt augstākām. Tikmēr likumprojekta autoru ieskatā datu manuālu nosūtīšanu var veikt cilvēks ar ne tik augstu kvalifikācijas pakāpi.
Uzklausot diskusijas, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atzina, ka jautājuma skatīšana ir jāatliek uz noteiktu laiku un vēlreiz visām iesaistītajām pusēm ir jāsatiekas un jāizrunā neskaidrie jautājumi. Pēc tam ir vēlreiz jāatgriežas pie šī jautājuma jau ar skaidru uzstādījumu, piedāvājot variantus, par kuriem izšķirties. Premjers secināja, ka šodienas diskusija vairāk atgādina futbola spēli. "Izklausās, ka esam gatavi iet uz priekšu, bet nezinām, kas mūs uzraudzīs, jo neviens to negrib un katram ir objektīvi iemesli," secināja Kučinskis.
Rasnačs rosināja Iekšlietu ministriju sagatavot arī informāciju, kāds papildus darba apjoms sagaidāms saistībā ar šī likumprojekta ieviešanu, jo jaunie pienākumi tomēr prasīšot papildus resursus.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt pasažieru datu apstrādi nolūkā veikt analīzi noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai.
Likumprojekts paredz, ka tiks izveidots aviopasažieru datu reģistrs, kas būs valsts informācijas sistēma, kuras pārzine ir Drošības policija. Reģistra turētājs būs Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs.
Reģistrs nodrošinās iespēju operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai saņemt reģistrā iekļautos pasažieru datus noziegumu novēršanai, atklāšanai un pierādīšanas noskaidrošanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai.
Likumprojekts paredz, ka reģistrā iekļaujamas šādas ziņas: gaisa pārvadājuma ieraksta rādītājs, rezervēšanas, biļetes izsniegšanas datums, paredzētā lidojuma datums, pasažiera vārds, uzvārds, dzimšanas datums, pilsonība, adrese un kontaktinformācija. Tāpat šajā reģistrā būs jāiekļauj maksājumu informācija, kā arī rēķina nosūtīšanas adrese, lidojuma numurs, gaisa pārvadātājs un informācija par konkrētā gaisa pārvadājuma maršrutu, lidmašīnas izlidošanas un ielidošanas laiks.
Reģistrā tiks iekļautas ziņas par tūrisma operatoru un tūrisma aģentu, pasažiera statusu gaisa lidojuma laikā, informācija par neierašanos uz lidojumu, kā arī atzīme par to, ka bērns ceļo bez pavadoņa.
Reģistrā būs jāiekļauj ziņas par pasažiera nododamās bagāžas skaitu un svaru, nododamās bagāžas identifikācijas numuru, nododamās bagāžas pārvadātāju kodu, nododamās bagāžas statusa veidu, valsts robežas šķērsošanas vietu, caur kuru pasažieris ieceļos Latvijā, un pasažiera ceļošanas dokumenta tipu un izdevējvalsti.
Likumprojekts paredz, ka lidsabiedrībai saistībā ar Eiropas Savienības ārējo gaisa pārvadājumu ir pienākums ne agrāk kā 48 stundas un ne vēlāk kā 24 stundas pirms paredzētā izlidošanas laika un tūlīt pēc tam, kad vairs nav iespējama pasažieru iekāpšana lidmašīnā vai izkāpšana no tās, iekļaušanai reģistrā nosūtīt iepriekšminētos pasažieru datus.
Ja saistībā ar neatliekamu gadījumu ir saņemts Pasažieru informācijas nodaļas pieprasījums par pasažieru datu sniegšanu, gaisa pārvadātājs nosūta pieprasītos pasažieru datus to iekļaušanai reģistrā pieprasījumā norādītajā termiņā, kas nevar būt īsāks par četrām stundām.
Likumprojekts paredz, ka pasažieru datus, kuri reģistrā pēc to iekļaušanas ir glabāti sešus mēnešus, anonimizē.
Tiesības saņemt pasažieru datus no reģistra būs Drošības policijai, Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Militārajai policijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Satversmes aizsardzības birojam, Finanšu policijas pārvaldei un Muitas policijas pārvaldei.
Ja pasažieru dati nepieciešami operatīvās darbības procesam, tad izmeklēšanas un drošības iestādēm jāvēršas pie prokurora, savukārt, ja pasažieru dati nepieciešami kriminālprocesā, tad būs jāvēršas pie izmeklēšanas tiesneša.
Pasažieru datus reģistrā varēs glabāt piecus gadus no to iekļaušanas dienas. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgos pasažieru datus no reģistra automātiski izdzēsīs.
Likumprojekta sagatavošanas laikā Iekšlietu ministrija saņēmusi iebildumus no vairākām iesaistītajām pusēm. Militārās izlūkošanas un drošības dienests iebilst pret likumprojektā noteikto kārtību valsts drošības iestādēm operatīvās darbības procesā nepieciešamos reģistrā iekļautos datus pieprasīt Pasažieru informācijas nodaļai, ja ir saņemta prokurora piekrišana. Šāda kārtība neatbilstot Operatīvās darbības likumam. Līdzīgu iebildumu izteicis arī Satversmes aizsardzības birojs.
Arī prokuratūra iebilst pret likumprojekta pašreizējo redakciju daļā par prokurora piekrišanu pasažieru datu iegūšanai no reģistra operatīvās darbības procesa ietvaros.
Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" norāda, ka likumprojektā nav sniegts skaidrojums, kuram gaisa pārvadātājam ir pienākums nodrošināt pasažieru datu nodošanu reģistram, ja starp gaisa pārvadātājiem ir noslēgts lidmašīnas un /vai apkalpes nomas līgums.
Kopēju lidojuma kodu līgumu gadījumos, līgumos starp gaisa pārvadītājiem tiek iekļauts konfidencialitātes noteikums, kas attiecas arī uz iegādāto biļešu cenām un citu sensitīvu informāciju, tādējādi lidkompānija, kas veic pārvadājumu, nav tiesīga sniegt šādu informāciju. Šāda finanšu informācijas un apmaiņas vai atklāšanas pienākuma uzlikšana var veicināt cenu saskaņošanu starp aviokompānijām.
Iebildumi par likumprojekta normām saņemti arī no citām iesaistītajām pusēm, piemēram, Tiesībsarga biroja.
Likumprojekts vēl būs jāapstiprina Saeimai.
Jau ziņots, ka 14.aprīlī Eiropas Parlaments apstiprināja jauno direktīvu, kas regulēs Pasažieru datu reģistra datu izmantošanu Eiropas Savienībā, lai novērstu terorismu un citus nopietnus noziegumus.